Savu lēmumu Vilnītis pamato, norādot, ka "Vilks arī pēc atjaunošanas darbā turpina nepildīt KNAB priekšnieka tiešos rīkojumus, kā arī neizsniedz ar PHARE projektu saistītos dokumentus, atsakās sniegt pēc būtības paskaidrojumus disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, tādējādi nesadarbojoties ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju, kas traucē veikt objektīvu un vispusīgu lietas izmeklēšanu."
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka premjera trešdien atcēla Vilnīša lēmumu par Vilka atstādināšanu, jo KNAB šefa "rīkojums uzskatāms par prettiesisku, jo konstatēta tā neatbilstība Darba likumam". Savukārt Vilnītis ceturtdien premjera lēmumu nodēvēja par "valsts izpildvaras centieniem pārņemt tiesu varas funkcijas".
7.martā uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Vilks atstādināts no amata, lai izvērtētu viņa iespējamos pārkāpumus, nolaidīgi pildot pienākumus, iespējamu ilgstošu bezdarbību un maldinošas informācijas sniegšanu saistībā ar 2006. gadā sākto un nepabeigto PHARE programmas līdzfinansēto projektu KNAB integrētās informācijas sistēmas un lokālās datubāzes izstrādei.
Vilnītis uzskata, ka viņa vietnieks nav pildījis finanšu ministra rīkojumu, Vilnīša rīkojumus un rezolūcijas, kā arī apzināti dezinformējis premjeru par projekta virzību.
Tikmēr valdības izveidota komisija vērtē paša Vilnīša atbilstību amatam. Vilnīša vērtēšanas komisiju valdība izveidoja pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera ierosinājuma. Ģenerālprokuratūra nekomentē, vai ierosinājuma iemesls bija saistīts ar KNAB darbinieka Jura Juraša apgalvojumiem, ka Vilnītis licis nelikumīgi noklausīties politiķu sarunas.