Foto: Reuters/Scanpix
Tagad mēs droši zinām, ka Visums ne tikai spīd, bet arī runā, čukst burtiskā nozīmē, tā, skaidrojot jaunākos pētnieku atklājumus par viļņošanos laiktelpā, intervijā Latvijas radio stāstīja Latvijas Universitātes asociētais profesors Vjačeslavs Kaščejevs.

"Tagad mēs droši zinām, ka Visums ne tikai spīd, bet arī runā uz mums, čukst burtiskā nozīmē. Tās ir mehāniskas svārstības, tās tiek detektētas kā skaņas viļņi. Mēs esam pirmo reizi sadzirdējuši kā čukstu divu melno caurumu pēdējo kliedzienu, pirms tie tapa par vienu," skaidrojot nozīmīgā atklājuma būtību, stāstīja Kaščejevs.

Foto: LETA

"Mērogs šim notikumam ir ļoti grūti aptverams. Tas notika vairāk nekā pirms viena miljarda gadu. Dzīvība uz Zemes bija tikko radusies, tā bija ļoti primitīvā attīstības pakāpē. Un tad pagājušā gada 14. septembrī šis kliedziens, kurš ceļojis miljardu gaismas gadu un ir novājinājies līdz ārkārtīgi vājam signālam, tika nepārprotami uztverts, atšifrēts," skaidroja Kaščejevs.

Fundamentāla šī atklājuma nozīme, kā skaidro zinātnieks, ir tas, ka tagad varam uzzināt par lietām, kuras citādākos apstākļos uz visiem laikiem būtu palikušas apslēptas.

Vēstīts, ka starptautiska zinātnieku komanda ceturtdien paziņoja, ka tā novērojusi pirmos tiešos pierādījumus par gravitācijas viļņiem jeb viļņošanos laiktelpā, ko Alberts Einšteins savā relativitātes teorijā paredzēja pirms gadsimta.

Kad pirms aptuveni 1,3 miljardiem gadu sadūrās divi melnie caurumi, abu milzīgo masu apvienošanās radīja vilni, kas ceļoja cauri kosmosam un 2015. gada 14. septembrī sasniedza Zemi, kad to fiksēja sarežģīti instrumenti, paziņoja zinātnieku komanda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!