Ja lūkojamies uz sociālo iemaksu kopumu, tad problēma ir tā, ka gandrīz 40% iemaksu veicēju tās maksā no ienākumiem, kas nepārsniedz 200 latus un pati par sevi tā ir “ļoti biedējoša situācija”, otrdien Latvijas Radio sacīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V).
Viņa sacīja, ka tikmēr, kamēr cilvēks ir darbaspējīgā vecumā un ir spējīgs sevi sociāli aizsargāt, varbūt problēma nešķiet tik akūta, taču vajadzētu padomāt, kas notiks ar šiem cilvēkiem pēc 20 vai 30 gadiem, kad viņi pensionēsies - tas nozīmē, ka viņi varētu saņemt pensiju 70 līdz 80 latu apmērā.
Lai gan mikrouzņēmuma modelis ļauj maksāt sociālās iemaksas no 500 latiem, tomēr daudzi izvēlas tās maksāt no summas, kas nepārsniedz 200 latus. Tāpat mikrouzņēmuma darbiniekiem krietni zemākas ir arī sociālās garantijas, nekā tiem, kas darbojas parastajā nodokļu režīmā, līdz ar to šie cilvēki pakļauj sevi zemākai sociālajai aizsardzībai un lielākam riskam, sacīja politiķe.
Viņķele arī norādīja, ka neatbalsta piedāvājumu palielināt minimālo māmiņalgu, ja šis palielinājums netiek saistīts ar sociālajām iemaksām, jo šādas izmaiņas mazinās cilvēku motivāciju iznākt no ēnu ekonomikas.
Politiķe atzina, ka attiecībā uz bērnu pieskatīšanas pabalsta ieviešanu notikusi "žonglēšana ar skaitļiem", kad pedagogu mērķdotācija, kas būtu jānovirza pašvaldībām, vienkārši tiek sadalīta vecākiem. Viņķeles vērtējumā - risinājums tam ir piešķirt lielāku atbalstu vecākiem, laikā, kamēr viņu bērns ir gadu līdz divus vecs, jo no diviem gadiem bērnu var palaist bērnudārzā, bet mazākus cilvēciņus bērnudārz ne labprāt ņem pretī.
Tāpat 70% vecāku darbā atgriežas jau pēc tam, kad bērns sasniedzis gada vecumu. To iespējams tulkot tā, ka vecāki atgriežas darbā, jo pabalsti ir mazi, taču no otras puses - darbā izvēlas atgriezties cilvēki, kuriem ir stabila karjera un kuri apzinās, ka gada, pusotra pātrraukums var šai karjerai kaitēt. Arī Lietuvā un Igaunijā, kas ir dāsnākas pabalstu maksāšanā jaunajiem vecākiem, statistika attiecībā uz atgriešanos darbā ir līdzīga.
Viņķele atzina, ka nākamā gada budžetā dzimstības veicināšanai paredzēti 30 miljoni latu, bet 2 miljoni latu plānoti mātes un bērna labklājības veicināšanai.
Viņa izteica cerību, ka Nacionālās apvienības kolēģi apzinās: rūpes par demogrāfiju ir visas valdības kopīgs mērķis.
Kā ziņots, Ministru kabinets">Ministru kabinets iepriekš akceptēja 2013.gada valsts kopbudžeta projektu ar paredzētajiem 4,657 miljardu latu ieņēmumiem un 4,792 miljardu latu izdevumiem.
Valdība arī noteica, ka vispārējās valdības budžeta deficīts nākamgad būs 221,1 miljons latu, kas atbilstoši EKS'95 (Eiropas Kontu sistēmas) metodoloģijai ir 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
2013.gada valsts budžeta likumprojekts izstrādē pieņemts, ka IKP nākamgad sasniegs 15,986 miljardus latus. IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%. Vēl arī noteikts, ka maksimālais valsts parāds gada beigās pēc nomināla var sasniegt 6,9 miljardu latu apmērā
Salīdzinājumā ar 2012.gadu, nākamgad valsts konsolidētajā budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu pieaugums - 146,8 miljonu latu apmērā.
2013.gada budžetu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija sāks vērtēt otrdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
