Sociālās nevienlīdzības samazināšana būs viens no 2013.gada izaicinājumiem labklājības nozarē.
Pēc viņas stāstītā, tie ir jautājumi par nodokļu un pabalstu mijiedarbību, kas skar atvieglojumus cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, precīzu nabadzības riskam pakļauto cilvēku kategoriju definīciju un sociālās palīdzības un sociālo pabalstu revīziju pēc būtības.
"Šeit varētu minēt, piemēram, pabalstu invalīdiem - 70 latu apmērā, kas principā tās problēmas, kas cilvēkam ar invaliditāti ir, neatrisina. Varam pateikt, jā, mums šāda pabalstu kategorija ir, bet pie tām vajadzībām tas ir simboliski. Tas ir lielais izaicinājums," minēja ministre.
"Latvija ir unikāla ar to, ka mums ir ļoti augsts strādājošo un nabadzības riskam pakļauto īpatsvars. Sarežģītāka tā situācija ir tādēļ, ka šie cilvēki ir nodarbināti publiskajā sektorā - skolotāji, policisti, medmāsas, sociālo aprūpes centru darbinieki un tā tālāk," turpināja uzskaitīt ministre.
Uzmanības centrā būs atbalsts un pakalpojumi ģimenēm ar bērniem, piemēram, to vidū arī attaisnotie izdevumi par izdevumiem ārpusskolas aktivitātēm - pulciņiem.
Februārī gaidāms Pasaules Bankas pētījums "Latvija: kurš bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?", kas kalpos par pamatu darba tirgus politikai.
"Un acīmredzot mums būs jārunā par valsts fondēto pensiju sistēmas pilnveidošanu, lūkojoties uz to, kādiem loģiskiem, drošiem instrumentiem mēs varam palielināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā," informēja ministre.
Atbilstoši jaunākajiem datiem 2011.gadā Latvijā līdz 40,1% ir palielinājies nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. Turklāt Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars kopš 2008.gada krīzes sākuma ir pastāvīgi pieaudzis. Vēl 2008.gadā šis rādītājs bija 33,8%, 2009.gadā tas pieauga līdz 37,4% bet 2010.gadā - līdz 38,1%.
Skaitliskā izteiksmē Latvijā nabadzības ēnā 2010.gada nogalē dzīvoja 846 tūkstoši cilvēku, bet 2011.gada nogalē - jau 900 tūkstoši ļaužu.
