Viņķele: pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2014.gada nevirzīsim paātrināti
Foto: LETA

Labklājības ministrija (LM) piedāvās sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu Latvijā pa diviem gadiem ātrāk nekā iepriekš plānots - jau no 2014.gada, taču šī ideja netiek un arī turpmāk netiks virzīta paātrinātā tempā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tā žurnālistiem otrdien uzsvēra labklājības ministre Ilze Viņķele (V), noraidot izskanējušās bažas, ka priekšlikums par ātrāku pensijas vecuma paaugstināšanu varētu tikt iekļauts Saeimā steidzamības kārtā virzītajos Pensiju likuma grozījumos.

Ministre sacīja, ka valdība pirms kāda laika skatīja koncepciju par sociālā budžeta ilgtspēju, atbalstot pakāpeniski pensionēšanās vecuma paaugstināšanu Latvijā no 2016.gada. Otrs koncepcijā piedāvātais variants bija sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu pa diviem gadiem ātrāk – no 2014.gada. LM ieskatā Latvijā pensionēšanās vecumu būtu jāsāk pakāpeniski paaugstināt jau no 2014.gada, uzsvēra ministre.

Viņķele gan uzsvēra, ka priekšlikums par pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu no 2014.gada ir rūpīgi jāizdebatē un nekādā gadījumā šo ideju nedrīkst virzīt apstiprināšanai paātrinātā tempā. "Vienas nakts laikā tādas lietas nevar izlemt," teica Viņķele un piebilda, ka pirmā diskusija par pensionēšanās vecuma celšanu no 2014.gada paredzēta 16.decembrī Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sociālo lietu apakškomisijas sēdē, kur piedalās gan arodbiedrību, gan darba devēju pārstāvji.

Viņķele uzsvēra, ka pensionēšanās vecuma pakāpeniska celšana jau no 2014.gada ir jāizvērtē, ņemot vērā citu iecerēto resursu prasošo atkāpi – vēl par diviem gadiem pagarināt priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju (doties pensijā divus gadus ātrāk – no 60 gadiem). Šis priekšlikums iekļauts Saeimas patlaban steidzamības kārtā virzītajos pensiju likuma grozījumos. Noprotams, ka starptautiskie aizdevēji interesējušies par šo atkāpi, un, iespējams, ka tas vienam otram raisīja bažas, ka paātrinātā tempā – jau šogad arī ir jāizlemj par pensionēšanās vecuma celšanu, pieļāva ministre.

Viņa sacīja, ka ir vairāki varianti, kā no 2014.gada pakāpeniski būtu jāsāk celt pensionēšanās vecums. Viens no variantiem ir, ka 2014.un 2015.gadā pensionēšanās vecums tiek paaugstināts pa trim mēnešiem. Tādā gadījumā 2015.gadā pensionēšanās vecums pašreizējo 62 gadu vietā būtu 62,5 gadi. Savukārt no 2016.gada pensionēšanās vecums būtu jāpaaugstina par pusgadu. Tādā gadījumā pensionēšanās vecums līdz 65 gadiem būtu paaugstināts 2020.gadā.

Viņķele piebilda, ka patlaban priekšlikums par pensionēšanās vecuma pakāpenisku celšanu ir definēts vien valdības atbalstītajā koncepcijā. Ja LM turpinātu uzstāt uz iepriekš atbalstīto priekšlikumu – sākt celt pensionēšanās vecumu no 2016.gada, tad 65 gadu slieksnis tiktu sasniegts pāris gadus vēlāk, nekā sākot celt pensijas vecumu no 2014.gada.

Pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina bēdīgās demogrāfiskās situācijas un sociālā budžeta lielās noslogotības dēļ. Patlaban Latvijā uz vienu pensionāru ir 1,6 strādājošie, bet valstīs ar ilgtspējīgu sociālo budžetu – trīs strādājošie uz vienu pensionāru, piebilda labklājības ministre.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form