Viņķele piedāvā veikt testu Gobzemam – Saeimas debatēs par ārkārtējo situāciju neiztiek bez dzēlībām
Foto: LETA

Saeimai ceturtdien ārkārtas sēdē lemjot par atbalstu valdības lēmumiem ar ārkārtējo situāciju saistītajiem jautājumiem, veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP), kura bija deleģēta pārstāvēt valdību, nācās atbildēt uz deputātu jautājumiem un iesaistīties dzēlību pilnā dialogā. Saeimas vairākums lēma atbalstīt valdības lēmumus.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Deputāti, debatējot gandrīz stundu, uzdeva Viņķelei jautājumus un arī veltīja valdībai pārmetumus par brīvpusdienu pieejamību bērniem ārkārtējās situācijas laikā. Deputātus uztrauca gan mediķu algu jautājums, gan repatriantu testēšana, kas neesot obligāta un varot apdraudēt labos rezultātus epidēmijas ierobežošanā.

Savu uzrunu Viņķele sāka ar pateicību Saeimai, ka tā ātri grozījusi likumu, lai Ministru kabinetam būtu brīvākas iespējas lemt par ārkārtējās situācijas pagarinājumu, tagad to nosakot uz četrām nedēļām, nevis uz trim mēnešiem, kā būtu pēc negrozītā likuma.

Ministre valdības vārdā apliecināja, ka joprojām ļoti rūpīgi tiek līdzsvarotas sabiedrības veselības un drošības vajadzības ar nepieciešamo ierobežojumu apmēru, lai tie būtu tieši laikā, ne par vāju, ne par stipru. "Mums ir jāpanāk situācija, ka esam brīvi no vīrusa, bet ka ar šiem ierobežojošajiem pasākumiem neatgriezeniski nenonāvējam tautsaimniecību, jo dzīve būs arī pēc pandēmijas. Tieši tāpēc ir izmantota iespēja ārkārtējo situāciju pagarināt uz mēnesi," skaidroja ministre.

Izmantojot matemātiskus aprēķinu modeļus, ko lieto infektologi un epidemiologi visā pasaulē, šobrīd prognozes par pīķi inficēto un saslimušo skaitā liecina, ka tas Latvijā varētu būt ap 25. aprīli. "Uzsveru, ka tā ir prognoze, bet šie skaitļi liecina, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm mēs varētu būt ļoti labā situācijā, kur gan inficēto, gan slimnīcā esošo skaits ir tādā apmērā, ko Latvijas veselības aprūpes sistēma spēj kvalitatīvi aprūpēt bez dramatiskām izmaiņām slimnīcu darba organizācijā," informēja ministre.

Runājot valdības vārdā, ministre uzsvēra, ka ministrijas ļoti atbildīgi izturas pret iepirkumiem un valsts līdzekļu izmantošanu laikā, kad nav iespējams veikt publiskos iepirkumus likumā paredzētajā parastajā un pilnīgajā kārtībā. Viņķele aicināja deputātus neiebiedēt ierēdņus, kuriem jāpieņem lēmumi un jāuzņemas atbildība ārkārtējās situācijas apstākļos, kad, piemēram, individuālie aizsardzības līdzekļi ir deficīts pasaules mērogā.

Viņķele deputātus informēja, ka valsts iepirktie aizsardzības līdzekļi ir izdalīti mediķiem, tajā skaitā tiem, kuriem nav līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, jo galvenais mērķis ir aizsargāt mediķus. Tās tiek izsniegtas arī tiem, kas atgriežas ar repatriācijas reisiem. 240 tūkstoši masku nodoti Labklājības ministrijai, kura tos sākusi izdalīt sociālās aprūpes centros, kur īpaši svarīga ir gan darbinieku, gan klientu aizsardzība.

Atbildot uz deputātu jautājumiem par repatriantiem, Viņķele sacīja, ka lidostā strādā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde un visiem atbraukušajiem ir iespēja nodot analīzes, kā arī tiek mērīta temperatūra. Obligāta testēšana ir tiem, kam ir jebkādi saaukstēšanās simptomi. Ministre, balstoties epidemiologu ieteikumos, atzina, ka nav lietderīgi pārbaudīt tos, kam nav simptomu, jo tas nenozīmē, ka simptomi nevar parādīties pēc dažām dienām. "Es ļoti aicinātu nedemonizēt tautiešus, kuri atgriežas Latvijā. Mēs runājam par viņiem kā par spitālīgajiem un tādiem, kuri ar savu rīcību mērķtiecīgi ierodas Latvijā apdraudēt visus pārējos. Sociālantropologu veiktais pētījums skaidri apliecina to ačgārno bildi, kurā mēs kā draudus saskatām citus un svešos, pat ne savus ģimenes locekļus, no kuriem inficēties ir tieši tikpat liela, pat ja ne augstāka iespēja," teica ministre. Viņa atgādināja, ka informācija no atbraukušajiem tiek savākta un nodota policijas un epidemiologu rīcībā.

Ministre arī deputātiem teica, ka jau šobrīd ir skaidrs, ka mēs turpmāk dzīvosim jaunā normālā realitātē, kur iespēja, ka vīruss cikliski atgriežas, ir ārkārtīgi augsta.

Debatēs pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems Covid-19 nodēvēja par "ķīniešu vīrusu", par ko izpelnījās Viņķeles aizrādījumu, ka tas nav deputāta ētikas cienīgi. Gobzems aicināja izbeigt ierobežojumus bērnu sporta nodarbībām un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī norādīja, ka Latvijā nav pietiekami plaša testēšana un arī diagnostika būtu uzlabojama. Runājot par testēšanu, Gobzems pārmeta Viņķelei, ka viņa to nedara pietiekami aktīvi. Deputāts arī gribēja zināt, kāpēc tiek tērēti 180 tūkstoši eiro "Mediju tiltam" un reklāmas kampaņām, lai uzlabotu ministres tēlu. Gobzemu arī interesēja solītās piemaksas pie ārstu algām, par kuru niecīgumu mediķi jau sūdzoties sociālajos tīklos. Opozīcijas deputāts arī pauda viedokli, ka valdībai šī krīze ir izdevīga, jo ļauj noslēpt tās iepriekš pieņemtos nepareizos lēmumus.

Par Gobzema neskaidri pausto vēlmi, lai veselības ministre testē cilvēkus, Viņķele viņam ironiski atbildēja, ka "izņēmuma kārtā jūs es varētu notestēt, ar lielu varbūtību apdraudot jūsu veselību, bet, ja jums ir, akurāt, tāda vajadzība, tad es pieļauju, ka man tas pat zināmu prieku sagādātu". Par šo atbildi ministrei pēc tam nācās no citiem opozīcijas pārstāvjiem dzirdēt pārmetumus par nespēju atturēties no dzēlīgām piezīmēm un augstprātīgas attieksmes pret opozīciju.

Uzskaitot arvien paplašināmo kategoriju skaitu, kam tiek veiktas Covid-19 analīzes, ministre slavēja pēdējā diennaktī paveikto – 1400 – testu daudzumu, kā arī solīja, ka ir nopirktas iekārtas, kas ļauj palielināt laboratorijas jaudas un tiekties uz mērķi – līdz 3000 diennaktī jau aprīļa beigās.

Viktors Valainis (ZZS) pauda satraukumu par pašvaldības struktūru problēmām krīzē, tajā skaitā sociālajiem darbiniekiem un sociālajiem aprūpes centriem un to klientiem, kā arī rosināja paplašināt to amatpersonu loku, kam būtu pieejama informācija par ar Covid-19 saslimušajiem.

Viņķele par sociālās aprūpes centriem atbildēja, ka pašvaldību sociālās aprūpes centri atsakot iespēju testēt un brīvprātīgā pieteikšanās ir ļoti neaktīva, tāpēc valdība gatavojas noteikt kā obligātas pārbaudes sociālās aprūpes centros. Valainim, kurš Saeimas darbā piedalās ar sejas masku, ministre ieteica netērēt ķirurģisko masku, kas ir globāls deficīts, resursus.

"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš, kritizējot valdības darbu, runāja par varas centieniem sarīkot dzīres mēra laikā, kā arī pārmeta, ka mediķi tiekot izkalpināti kā dzimtcilvēki. Savukārt Linda Liepiņa lūdza ministres skaidrojumu par ziņām, ka mediķi saņemot 50 centu par stundu piemaksu, kamēr Veselības ministrijas ierēdņi 50% no algas.

Par krīzes laika piemaksām mediķiem Viņķele paskaidroja, ka tās ir attiecināmas uz NMPD, SPKC, NVD darbiniekiem, laboratoriju darbiniekiem un mediķiem slimnīcās, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem. Piemaksas ir atkarīgas no darbinieka iesaistes un darba intensitātes epidēmijas apkarošanā, un katras iestādes vadītājs veic šos aprēķinus, skaidroja ministre. Viņķele teica, ka visa šī informācija būs arī publiski pieejama. Ministre apstiprināja, ka arī Veselības ministrijā būs piemaksas, jo krīzes komanda 15 cilvēku sastāvā ļoti intensīvi strādā jau kopš janvāra un ir to godam nopelnījuši.

Saeima ceturtdien apstiprināja valdības pieņemtos lēmumus saistībā ar ārkārtējo situāciju, kas izsludināta ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, vēsta Saeimas Preses dienests.

Ar grozījumiem Ministru kabineta rīkojumā ārkārtējā situācija visā valsts teritorijā pagarināta līdz 2020. gada 12. maijam.

Ārkārtējās situācijas laikā aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremoniju noturēšanu ārtelpās. Ar grozījumiem kā izņēmums noteikta arī kristību ceremoniju noturēšana neatliekamos gadījumos, ja tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Tāpat Ministru kabineta lēmums paredz atļaut Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju, lai atgrieztos savā mītnes zemē.

Kā noteikts iepriekš – pirms atgriešanās Latvijas Republikā personai rakstiski jāapliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, tā ievēros īpašus piesardzības pasākumus, tai skaitā nodrošinās pašizolāciju. Minētajā apliecinājumā personai jānorāda savs vārds, uzvārds, personas kods, kontakttālrunis saziņai un faktiskās dzīvesvietas adrese, kurā persona ir sasniedzama. Izmaiņas Ministru kabineta rīkojumā paredz, ka gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai.

Izmaiņas arī nosaka, ka prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un persona nav atzīta par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonu, neattiecas uz Latvijas valstspiederīgajiem, kuri pēc darba pienākumu veikšanas Lietuvas un Igaunijas teritorijā atgriežas Latvijā.

Tāpat prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) neattiecas arī uz Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri ieceļo darba pienākumu veikšanai Latvijas teritorijā. Taču ārpus darba laika minētajām personām jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā - no rīta un vakarā - mērot ķermeņa temperatūru) un jāievēro citas prasības, kas attiecas uz personām, kas ieradušās no ārvalstīm.

Valsts policijai un pašvaldības policijai noteiktas tiesības meklēt personas, kurām ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, un personas, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas, kā arī tiesības minētās personas piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietā vai faktiskajā dzīvesvietā.

Ministru kabineta rīkojumi saistībā ārkārtējo situāciju ir spēkā kopš to pieņemšanas brīža, attiecīgi 7. un 9. aprīļa.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ivars Zariņš Aldis Gobzems Ilze Viņķele Labklājības ministrija NMPD NVD Saeima Saskaņa Slimību profilakses un kontroles centrs Valsts policija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form