Viņa sacīja, ka šāds uzdevums ministrei dots mutiski. "Acīmredzot, vajadzēja to dot rakstiski," noteica Viņķele.
Atbildīgie Labklājības ministrijas (LM) ierēdņi Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina, ka viņi nekādu uzdevumu, tostarp no valdības, izstrādāt risinājumus iespējamajām izmaiņām pensiju piemaksās nav saņēmuši.
Labklājības ministres preses sekretāre Liene Užule portālam "Delfi" sacīja, ka iespējamās izmaiņas pensiju piemaksās netika aprēķinātas, jo līdz šim ne LM, ne Jurševska nav atbalstījusi pensiju piemaksu mazināšanu. Jebkuru priekšlikumu un aprēķinu sagatavošanu pensiju piemaksu mazināšanai sabiedrība varētu uztvert kā LM iniciatīvu, tā Užule.
Tomēr, ja LM saņems konkrētu un rakstisku valdības vadītāja uzdevumu aprēķināt iespējamās izmaiņas pensiju piemaksu sistēmā, tad šādi priekšlikumi tiks sagatavoti, teica ministres pārstāve.
LM speciālists Ingus Alliks noteica: lai arī likumā noteiktais termiņš pašreizējai pensiju piemaksai – 70 santīmiem par darba stāža gadu – ir šā gada beigas, tomēr attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par piemaksām nedefinē to termiņu.
"Ministru kabineta noteiktumi atšķirībā no likuma nav terminēti. [..] Tas, ka likums beidzas, neko nenozīmē," apgalvoja Alliks, skaidrojot, ka līdz ar to pensiju piemaksas nākamgad maksās tāpat kā līdz šim, ja vien likumdevējs nelems citādi. Ja arī kādas izmaņas pensiju piemaksās notiks, tad tas būs politisks lēmums.
Viņķele pēc LM speciālistu uzklausīšanas noteica, ka premjers jau aptuveni pirms mēneša koalīcijas sēdē uzdevis LM modelēt iespējamās izmaiņas pensiju piemaksās. Jautājums par pensiju piemaksām, pēc FM parlamentārās sekretāres domām, ir diskutējams, bet ne kontekstā ar iecerētajiem grozījumiem pensiju likumā un pensiju indeksācijas atsākšanu.
Viņķele iepriekš pauda viedokli, ka pensiju piemaksas būtu jādiferencē, palielinot tās cilvēkiem, kuriem ir liels darba stāžs padomju gados un kuriem pensionējoties nebija iespēja iegūt lielāku pensiju no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Savukārt tiem, kam bijusi iespēja uzkrāt iemaksas pensiju fondā, piemaksa nebūtu jāpiešķir.
"Un tad paliek cilvēki ar maziem stāžiem un mazām pensijām. Atvainojiet, tā ir klasiska sociālās palīdzības klientu kategorija, kas ir pašvaldību atbildība," iepriekš noteica Viņķele.
Pensiju piemaksu izmaksai gadā tiek tērēti nedaudz vairāk nekā 140 miljoni latu.
Jau ziņots, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien pēc aptuveni stundu ilgām debatēm nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pensiju likumā, bet pagaidām bez Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) piedāvātās ieceres indeksēt mazās pensijas. Par indeksāciju deputāti nolēma vēl diskutēt, veidojot darba grupu.
Komisija atzina, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš diez vai iekļautu likuma grozījumus Saeimas darba kārtībā, ja tajā paliktu iecere atsākt pensiju indeksāciju. Šādas bažas deputātiem radās, jo prezidents solīja neiekļaut parlamenta darba kārtībā populistiskus priekšvēlēšanu jautājumus, kas nav finansiāli pamatoti.
Darba grupā iecerēts risināt ne tikai jautājumu par iespēju atsākt pensiju indeksāciju, bet arī par pensiju piemaksām.