Labklājības ministre Ilze Viņķele (V) pieļāva, ka pensionēšanās vecuma paaugstināšana var tikt nodota tautas nobalsošanai, taču ministrija savus plānus nemainīs un turpinās virzīt šo priekšlikumu tālāk.
"Saskaņas centrs" (SC) ceturtdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atbalstīs pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, deputāti Valsts prezidentu lūgs to neizsludināt. Pie prezidenta var vērsties ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu, tas ir, 34 tautas kalpi. SC ir 31 balss parlamentā. Referendums var notikt, ja likuma apturēšanas gadījumā tiek savākti desmitās daļas vēlētāju paraksti.
"Tas var notikt, jo "Saskaņas centrs" ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) acīmredzot ir vienojušies. Tā ir iespēja uzsaukt referendumu, lai ko tas maksātu gan pēc būtības, gan absolūtos skaitļos. Šīm partijām jebkura cena ir gana laba," komentēja Viņķele.
Ministre norādīja, ka sabiedrībai būtu jāsaprot, ka SC un ZZS līdz pašvaldību vēlēšanām darbosies ar vienu mērķi – nostiprināt savas politiskās pozīcijas.
"Cena acīmredzot viņu izpratnē var būt sociālais budžets. Man nav ilūziju, ka tik saspīlētā situācijā, kāda ir pašlaik, "Saskaņas centram" un ZZS ir reāla iespēja šā sasaukuma laikā palikt opozīcijā. Šeit būs jebkuri līdzekļi labi," piebilda "Vienotības" pārstāve.
Pēc ministres teikā, tautas nobalsošanas iespējamība neapturēs ieceres virzīt uz priekšu priekšlikumus sociālā budžeta ilgtspējai. Lēmums paaugstināt pensionēšanās vecumu esot nepopulārs, bet jāapzinās, ka tas ir absolūti nepieciešams.
"Mēs skaidrosim, skaidrosim un skaidrosim, un to mēs būtu darījuši neatkarīgi no "Saskaņas centra" un ZZS iniciatīvām. Aicināsim talkā tās sabiedriskās organizācijas un darba devējus, kas izprot šā nepopulārā soļa nepieciešamību, un es ceru, ka Latvijas sabiedrība spēs saprast "Saskaņas centra" un ZZS motivāciju," sacīja Viņķele.
Jau ziņots, ka Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja izmaiņas iepriekš apstiprinātajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, kas skar arī termiņu, no kura Latvijā paaugstinās pensionēšanās vecumu.
Iepriekšējā valdība bija atbalstījusi koncepciju, ka pensionēšanās vecums pakāpeniski tiek celts no 2016.gada, kam bija piekrituši arī sociālie partneri ‒ arodbiedrības un pensionāri, kuri šo priekšlikumu jau uzskatīja par kompromisu. Darba devēji savukārt uzskata, ka pensionēšanās vecums ir jāpaaugstina vēl ātrāk ‒ jau nākamajā gadā.
"Uzskatu, ka atbalsts Ministru kabineta komitejā nozīmē arī to, ka, visticamāk, šādā redakcijā tas tiks apstiprināts arī valdībā, no kā izriet nepieciešamība gatavot konkrētus likuma grozījumus, ar kuriem ceru, ka līdz 1.maijam tiekam Saeimā," pēc komitejas sēdes pastāstīja Viņķele.
Valdības komitejas apstiprinātā koncepcija paredz, ka pašreizējais pensionēšanās vecums – 62 gadi – tiks paaugstināts pakāpeniski, proti, 2014.gadā un 2015.gada 1.janvārī paaugstinot par trim mēnešiem, bet no 2016.gada ik gadu to paaugstinot par pusgadu, līdz 2020.gadā tiek sasniegts 65 gadu vecums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
