Trešdien no amata aizgājušais Ministru prezidenta padomnieks Pēteris Viņķelis noliedz, ka viņš būtu saistīts ar Krievijas specdienestiem, un par "nelietīgu apmelojumu" dēvē Saeimas deputātiem ceturtdien no rīta pa pastu atsūtītajās anonīmajās vēstulēs par šādu saistību paustās ziņas.
Ceturtdien Saeimas deputāti saņēma anonīmus sūtījumus, kuros bija dokuments, kas atgādina kāda Latvijas specdienesta operatīvo ziņojumu. Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstījumā, kas satur ļoti detalizētus Viņķeļa un viņa ģimenes personas datus, apgalvots, ka "pēc partnerdienestu ziņām Viņķelis ir Krievijas specdienestu aģents".

Kā ziņots, vakar Viņķelis premjeram Einaram Repšem iesniedza atlūgumu, motivējot to ar vēlmi strādāt par politikas analītiķi. Par to viņš masu medijus informēja pēc plkst.19. Arī anonīmās vēstules deputātiem nosūtītas vakar, taču saņemtas šodien ar rīta pastu.

Viņķelis aģentūrai LETA pauda viedokli, ka anonīmais vēstījums izplatīts kā politisks pasūtījums, lai diskreditētu Latvijas valsti. Viņķelis kategoriski noliedza savas atkāpšanās saistību ar šo vēstījumu.

Premjera pārstāvis Dans Titavs aģentūrai LETA teica, ka premjera rīcībā jau iepriekš bijusi informācija "par šādu runu esamību" un viņš tiesībsargājošajām iestādēm lūdzis pārbaudīt premjera biroja darbiniekus. Jautāts, vai par Viņķeli saņemta atbilde, Titavs atbildēja noliedzoši.

No 1991. līdz 1995.gadam Viņķelis bija Latvijas vēstniecības Maskavā preses sekretārs, pirmais sekretārs. No 1995.gada viņš bija Latvijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas nodaļas vadītājs, vēlāk padomnieks vēstniecībā Vašingtonā. Viņķelis aktīvi iesaistījās partijas "Jaunais laiks" dibināšanā un pēc Repšes ievēlēšanas premjera amatā kļuva par viņa padomnieku.

Anonīmais sūtītājs savas aktivitātes skaidro ar to, ka informējis par Viņķeļa saistību ar specdienestiem augstākās amatpersonas, taču tam neesot sekojusi viņa atbrīvošana no ietekmīgā amata premjera birojā.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieka vietnieks Uldis Dzenītis aģentūrai LETA sacīja, ka Viņķelim, strādājot premjera birojā, nebija izsniegta atļauja darbam ar valsts noslēpumus saturošu informāciju. Šādu atļauju gan viņš lūdzis piešķirt pērnā gada nogalē, tādēļ SAB sācis pārbaudīt Viņķeli. Ņemot vērā, ka Viņķelis aizgājis no darba premjera birojā, viņam atļauja vairs nav nepieciešama, un birojs to nepiešķiršot.

"Viņķeļa lietu tagad nodosim arhīvā," teica Dzenītis, gan nekomentējot, ko SAB jau atklājis pārbaudes laikā. Iespējamo Viņķeļa saistību ar citas valsts specdienestiem Dzenītis atteicās komentēt, jo to viņam aizliedz likums.

Kā aģentūrai LETA sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš, laikā, kad Viņķelis strādāja ĀM, ministrijas rīcībā nav bijušas ziņas, ka viņš būtu iesaistīts kādu slepeno dienestu darbībā. Kā diplomātam Viņķelim bijusi SAB izsniegta atļauja darbam ar valsts konfidenciālajiem dokumentiem.

Drošības policija (DP) un Satversmes aizsardzības birojs (SAB) gada sākumā pēc premjera Einara Repšes lūguma jau veikuši pārbaudi par viņa padomnieka Pētera Viņķeļa iespējamo saistību ar Krievijas specdienestiem, aģentūra LETA sacīja DP priekšnieks Jānis Reiniks.

Abi Latvijas drošības dienesti veikuši pārbaudi savas kompetences ietvaros, taču Reiniks neatklāja šo pārbaužu rezultātus. Kā ziņots, arī SAB priekšnieka vietnieks Uldis Dzenītis aģentūrai LETA nekomentēja, ko SAB atklājis pārbaudes laikā.

Piektdien, 14.februārī, DP lemšot, vai ierosināt krimināllietu par slepenas informācijas izpaušanu, jo Saeimas deputātiem nosūtītais anonīmais ziņojums par Viņķeļa saistību ar specdienestiem esot Latvijas drošības dienestu pārbaužu lietu materiāli, kas ir slepeni.

Reiniks teica, ka policija pārbaudīs, vai publiskojot šo informāciju, ir nodarīts kaitējums izmeklēšanai. Pēc tam tiks lemts, par krimināllietas ierosināšanu pēc Krimināllikuma 94.panta par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!