'Virziens pareizs, dažas lietas jāprecizē' – premjers un 'Attīstībai/Par!' vēl turpinās sarunas par mediķu algām
Foto: Valsts kanceleja, Gatis Rozenfelds

Pēc tam kad pagājušā nedēļā valdības sēdē tika atlikta Veselības ministrijas izstrādātā jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa izskatīšana, kas paredz piecu gadu laikā ārstu atalgojuma pieaugumu līdz 3615 eiro, veselības ministra pārstāvētā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" aicināja uz sarunu Ministru prezidenta un finanšu ministra pārstāvēto apvienību "Jaunā Vienotība". Pirmdien, 22. martā, notikušajās sarunās galīgā vienošanās nav panākta, un sarunas turpināsies otrdien.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva žurnālistiem sacīja, ka šodien frakcijai bija tikšanās ar valdības vadītāju, finanšu ministru un apvienības "Jaunā Vienotība" vadību par mediķu atalgojuma modeli. "Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams virzīt reformu – mediķu atalgojuma un sistēmas sakārtošanu, jo bez reformām, bet arī bez naudas nevar atrisināt veselības aprūpes sistēmas attīstības problēmas. Mēs turpināsim rīt sarunu ar premjeru un ceram, ka panāksim risinājumu, kas veicinās veselības aprūpes sistēmas attīstību un arī mediķiem, kas visas sabiedrības labā iznes šo Covid-19 krīzi, būs droša sajūta par savu nākotni," teica deputāte.

Uz "Delfi" jautājumu, vai tagad šis ir divu koalīcijas partneru sarunu jautājums un kāda paredzama turpmākā virzība atalgojuma modelim, Golubeva norādīja, ka valdības sēdē pagājušā nedēļā tieši Ministru prezidents un finanšu ministrs bija tie, kas iebilda pret jautājuma tālāku virzību, tādēļ bija vajadzība to izrunāt ar viņiem abiem un frakciju "Jaunā Vienotība". "Mēs joprojām uzskatām, ka šī reforma ir ļoti svarīga un mēs piekrītam, ka konkrētu lēmumu par finansējuma piešķiršanu droši vien būtu jāpieņem budžeta veidošanas laikā, bet informatīvajam ziņojumam principā nav spēka, ja tajā iekšā nav šis modelis. Pēc mūsu domām šim modelim ziņojumā jāpaliek, bet par turpmāko virzību sarunas tiks turpinātas rīt," skaidroja Golubeva.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu par savu redzējumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka mediķu algu sakārtošana ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, kas ir jāveic. Krīze kā jebkura krīze parāda nepilnības, un sistēma, kāda tā šobrīd ir, nav saprotama ne mediķiem, ne pacientiem, un tajā ir nepieciešami uzlabojumi, atzina Kariņš, piebilstot, ka virzība ir atbalstāma, tomēr paliek daži jautājumi, kas jāprecizē.

"Pirmais ir par pacientiem. Ziņojumā ir daudz par ārstiem, bet nav īsti skaidrs, kādi būtu kritēriji, kā varētu skatīt, ka tiešām pacientiem tiek uzlabota medicīniskās aprūpes pieejamība. Otrs – šī reforma tiešā veidā skar slimnīcu ārstus, kas, protams, ir ļoti svarīgi, bet paliek jautājums, kā ar ambulatoro aprūpi – ģimenes ārstiem un citiem, kas strādā ambulatori ārpus slimnīcām un kas ir gana ievērojama daļa no mūsu kopējās aprūpes sistēmas. Tā ir ļoti svarīga sastāvdaļa, jo tā ir preventīvā medicīna, kas, cerams, varētu novērst slimības agrīnā stadijā, lai nav vispār jādodas uz slimnīcu. Trešā joma, kur vēl jāievieš lielāka skaidrība, ir par to, kādā veidā tiks motivēta ataudze, proti, par rezidentiem, kuri šobrīd kā nu kurā specialitātē, bet vēl maksā par savu rezidentūru. Kā mēs varētu nodrošināt ataudzi profesijā un specialitātēs un finansēšanu. Virziens ir absolūti pareizs, ka jautājums ir jāsakārto. Daži precizējumi ir vajadzīgi, un tad arī šis jautājums Ministru kabinetā ir jāskata," sacīja Kariņš.

Uz žurnālistu jautājumu par to, vai vienošanās par mediķu algu modeli būs vēl pirms budžeta izskatīšanas, Kariņš uzsvēra, ka ir svarīgi atdalīt divus jautājumus. "Viens ir par to, ka sistēma ir jāsakārto, otrs par to, kā jebkādas izmaiņas var finansēt. Tās vienmēr ir saistītas, bet tomēr atsevišķas lietas. Šobrīd ir svarīgi saprast un vienoties par to, kādā veidā mēs sakārtosim sistēmu, un tad valdībai, koalīcijai un Saeimai būs jāvienojas par šo un citām vajadzībām valstīm, kā tās un kādā tempā finansēt. Vajadzību mums valstī ir ļoti daudz, prioritātes ir ļoti dažādas. Šī ir viena no ļoti svarīgajām, bet budžetu mēs sākam veidot augustā, un domāju, ka koalīcijai tajā posmā būs gana daudz ko diskutēt. Tagad jāsaprot, kādā virzienā mēs šajā svarīgajā jautājumā vēlamies iet," teica Kariņš.

Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans piebilda, ka ļoti negribētos nonākt tādā situācijā, kā bija 13. Saeimas darba sākumā, kad Saeima nobalsoja par mediķu algu celšanu bez finansiāla seguma, un tā rezultātā tika dots solījums, kuru tajā brīdī nevarēja izpildīt. "Šādas darbības neveicina uzticību kopumā, ja tiek zīmētas algas uz papīra, bet tām nav finansējuma. Tad rodas arī mulsinoši ieteikumi, kur ņemt naudu, piemēram, celt pievienotās vērtības nodokļa likmi. Arī to krīzes laikā sabiedrība varētu līdz galam nesaprast, tāpēc visiem jābūt ļoti piesardzīgiem par ilgtermiņa solījumu došanu un nostiprināšanu dokumentos, jo ir zināmas bažas par to izpildīšanu," norādīja Feldmans.

Golubeva atzina, ka informatīvais ziņojums par mediķu atlīdzības sistēmu ietver vairākus scenārijus, tajā skaitā iespēju ātrāk palielināt algas vai arī lēnākā tempā, ja valsts rocība to neļauj. "Te neredzu tādu problēmu, kā bija savulaik ar Saeimas balsojumu, kad nebija pamatā aprēķinu vai ekspertu izstrādātu ieteikumu. Šajā gadījumā viss ir ļoti rūpīgi izstrādāts, un scenāriju izvēle ir pilnībā Ministru kabineta ziņā," uzsvēra Golubeva.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) arī norādīja, ka šis gadījums nav gluži tāds kā minētais Saeimas lēmums, tomēr viņš piekrita Feldmana teiktajam, ka situācija ar finansiāli ietilpīgiem solījumiem bez finanšu seguma būtu politika, no kuras vajadzētu izvairīties.

Partiju redzējums

Partiju apvienība "Jaunā Vienotība" pirmdien vēl pirms koalīcijas sadarbības sanāksmes nāca klajā ar paziņojumu medijiem, kurā iestājās par konsekventu mediķu algu paaugstinājumu, kas tiek īstenots ilgtspējīgi un paredzami, vienlaikus stiprinot visus veselības aprūpes atzarus, lai pacientiem būtu ērti pieejams veselības aprūpes pakalpojums.

Partiju apvienības valdē pirmdien tikusi pārrunāta mediķu algu aprēķināšanas jaunā metodika un secināts, ka ar to ir nepietiekami, lai mediķi varētu droši raudzīties nākotnē un būt pārliecināti par algu celšanu noteiktā laikā un termiņos. Vidēja termiņa budžetā nepieciešama skaidrība par veselības nozares finansējumu kopumā, uzskata apvienība.

Veselības aprūpes darbinieku atalgojuma celšana ir atbalstāma, vienlaikus ir svarīgi turpināt uzsāktos darbus, nodrošinot pacientiem skaidri saprotamu pakalpojumu pieejamības modeli, nesamazinot ambulatoro pakalpojumu pieejamību publiskajā sektorā un sekojot līdzi pakalpojumu kvalitātei. Tāpat ir jāstrādā pie maksas rezidentūras problemātikas, kam jaunajā atalgojuma modelī nav risinājuma. Papildus ir vajadzīga primārās veselības aprūpes sistēmas, tas ir, ģimenes ārstu kapacitātes stiprināšana, teikts paziņojumā.

"Jaunā Vienotība" atgādināja, ka Kariņa vadītās valdības laikā veselības aprūpes sistēmai papildu piešķirti 371,6 miljoni eiro, ieplānotais finansējums šai nozarei sasniedzis 4,8% no IKP. No veselības aprūpes sistēmai papildus piešķirtā finansējuma 220 miljoni eiro novirzīti mediķu algu celšanai, jau gatavojot gadskārtējos budžetus, tai skaitā papildus pagājušajā un šajā gadā tiek nodrošināts finansējums virsstundām un piemaksām, strādājot Covid-19 krīzes apstākļos, vēsta partiju apvienība.

Savukārt vēl piektdien "Attīstībai/Par!" pauda satraukumu par veselības aprūpes reformu ieviešanu, par kurām valdība nepieņēma lēmumu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iebildumu dēļ. Tādēļ uz sarunu tika aicināti "Jaunā Vienotība" vadības pārstāvji un Ministru prezidents.

Valdības akcepts nepieciešams, lai īstenotu reformas veselības aprūpes sistēmā – ieviestu ar nozari kopīgi izstrādāto jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli un turpinātu nepieciešamo slimnīcu līmeņošanu, tikšanās nepieciešamību skaidroja "Attīstībai/Par!", atgādinot, ka vienlaikus Veselības ministrija izskatīšanai valdībā bija piedāvājusi arī nepieciešamu reformu turpinājumu – loģiski izkārtotu slimnīcu līmeņošanas modeli, kas nodrošinās, ka ārstniecības iestāžu pakalpojumi ir pacientiem pieejami, kvalitatīvi, kā arī droši.

Neņemot vērā veselības nozares pārstāvju iebildumus, lēmumu pieņemšana par jauno mediķu atalgojuma modeli un slimnīcu līmeņošanu valdības sēdē tika atlikta, aicinot lemt par algām kopā ar nākamā gada budžeta sagatavošanu vasaras beigās un rudens sākumā, norādīja "Attīstībai/Par!".

"Veselības aprūpe ir cilvēktiesības, un mūs pamatoti dara bažīgus apstākļi un argumentu trūkums, kuri liek šķēršļus veselības aprūpes sistēmas sakārtošanas turpināšanai," uzsvēra veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Viņš atgādināja, ka jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu, kura izstrādes laikā ar rezolūciju nostiprināja Ministru prezidents, atbalsta Latvijas Neatliekamās medicīnas speciālistu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno Ārstu Asociācija, Latvijas Māsu asociācija, kā arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācija. Veselības ministrija izmaiņas plānoja uzsākt ieviest jau šogad, taču lēmums par tā un slimnīcu līmeņa turpināšanu valdības sēdē tika atlikts.

Ko piedāvā ministrija

Piecu gadu laikā ārstu atalgojums varētu pieaugt līdz 3615 eiro, to paredz Veselības ministrijas izstrādātais jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis, ko 18. martā ministrija rosināja izskatīt valdībā.

"Šajā pandēmijā mēs paļaujamies pirmām kārtām uz mediķiem. Savukārt mediķiem ir nepieciešama paļāvība, ka pēc krīzes mēs rūpēsimies par viņiem. Īslaicīgas krīzes laika piemaksas nav risinājums mediķu algu jautājumam, nozare nav gatava gaidīt nākamo ārkārtas situāciju. Atbildīgi lēmumi par jomas stiprināšanu jāpieņem tagad," uzsvēra Pavļuts.

Jaunā modeļa pamatā – taisnīga, konkurētspējīga, caurskatāma un elastīga sistēma, savukārt pacientu galvenie ieguvumi būtu motivētāki mediķi un pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, medicīnas personālam izvēloties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā, "Delfi" uzzināja Veselības ministrijā.

Darbs pie jaunās atalgojuma sistēmas izveides sadarbībā ar Valsts kanceleju sākas pagājušā gada sākumā, iesaistoties ārstiem un māsām no dažādām ārstniecības iestādēm, veselības aprūpes nozares darba devējiem, augstskolu mācībspēkiem un veselības aprūpes politikas veidotājiem, kā arī pārstāvjiem no Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Finanšu ministrijas un Valsts kancelejas.

Analizējot esošās sistēmas problemātiku, nonākts pie secinājuma, ka jaunajai atalgojuma sistēmai jābūt efektīvai un caurskatāmai, lai ikviens varētu izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu.

Ja šobrīd samērā lielu daļu mediķu atalgojuma veido piemaksas, tad mērķis ir panākt, ka vismaz 70% no darba samaksas ir pastāvīgi fiksēta un uz to ārstniecības persona var paļauties. 30% var būt mainīgā daļa, kas dod papildu motivāciju uzlabot darba kvalitāti, no kā iegūst arī pacients.

Atbilstoši izstrādātajam piecu gadu attīstības plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu.

Plānots, ka mērķa alga jeb vēlamā kopējā darba samaksa tiks sasniegta piecu gadu laikā, ik gadu nodrošinot atalgojuma pieaugumu. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa ārstam bija 2179 eiro pirms nodokļu nomaksas, 2025. gadā plānots, ka mērķa alga būtu 3615 eiro. Tas nozīmē, ka ik gadu būtu pakāpenisks atalgojuma pieaugums. Līdzīgi arī ārstniecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, māsām. Ja 2020. gadā vidējā darba samaksa bija 1217 eiro, tad 2025. gadā mērķa alga būtu 2132 eiro. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām, piemēram, māsu palīgiem, pieaugums būtu no 837 eiro 2020. gadā līdz 1036 eiro 2025. gadā.

Ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam jau šim gadam novirzīti papildu 183 miljoni eiro, savukārt 2022. - 2025. gadam indikatīvi būtu nepieciešami papildu 287 miljoni eiro.

Nākamais solis ir gatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai jau vasaras vidū varētu sākt jaunā modeļa ieviešanu. Lai procesu pabeigtu ārstniecības iestādēm tiktu dots laiks līdz 2022. gada beigām, iecerējusi Veselības ministrija.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība 13. Saeima Attīstībai/Par! Daniels Pavļuts Finanšu ministrija Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Latvijas Ārstu biedrība Ministru prezidents Saeima Valsts kanceleja Veselības aprūpe Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam