'Visizdevīgākā ir 'pret valdību' platforma' – kādas iespējas Gobzemam pārvilināt vēlētājus
Foto: LETA

Pirms diviem gadiem 2018. gada oktobrī ar ievērojamu balsu skaitu 13. Saeimā ievēlētais "KPV LV" partijas premjera amata kandidāts Aldis Gobzems valdību tomēr neizveidoja un jau 2019. gada februāra sākumā tika izslēgts no partijas un frakcijas, uzreiz gan solot dibināt jaunu organizāciju. Tagad, 2021. gada pirmajā darbadienā, Gobzems ierakstā tviterī pavēstījis, ka partiju dibinās 8. janvārī astoņos vakarā. Uz kādiem vēlētājiem var cerēt Gobzems un vai valdošajai koalīcijai jābaidās no jaunās partijas, "Delfi" vaicāja ekspertiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušā gada pēdējā dienā, aģentūras LETA publicētā ziņā komentējot valdošās koalīcijas un valdības darbu, pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, kurš valdības darbu novērtēja ar žagariem, pauda viedokli, ka pašreizējās varas darbības rada ļoti labu augsni jaunu politisko partiju veidošanai. "Deputātam Aldim Gobzemam tiek neapzināti izritināts sarkanais paklājs. Gobzemam ir jābūt ļoti pateicīgam varai par to," piebildis Kaktiņš.

Arī SKDS decembra "Latvijas Barometra" aptauja liecina, ka pēdējos divus mēnešus ir jūtami pasliktinājies valdības darba vērtējums. "Lai gan tas visu laiku ir bijis mīnusos, tomēr decembra mīnuss ir lielākais šī gada laikā," tviterī rakstīja Kaktiņš.

Saeimas deputāts Gobzems, kurš parlamentā darbojas kā pie frakcijām nepiederošais deputāts un visnotaļ aktīvi iesaistās Saeimas debatēs, gan aicinot parakstīties par Saeimas atlaišanu, gan pulcēties uz viņa atbalsta pasākumiem, gan veltot skarbus vārdus kolēģiem Saeimā un valdības pārstāvjiem, jau vairākas reizes pēdējo divu gadu laikā publiski paudis nodomu dibināt pats savu partiju.

Pērn rudenī jau bija arī noteikts konkrēts datums – 22. novembris, tomēr partijas dibināšanu nācās atlikt, jo valstī kopš 9. novembra bija ārkārtējā situācija, kas apgrūtināja partijas dibināšanu. Tagad Saeima grozījusi likumu, tāpēc 8. janvārī Gobzems arī ārkārtējās situācijas laikā varēs dibināt partiju attālināti. Dibinātājiem desmit dienu laikā pēc politiskās organizācijas izveidošanas pie notāra ir jāapliecina piekrišana tās dibināšanai. Partijas dibināšanai nepieciešami vismaz 200 biedri.

Pirmdien, 4. janvārī, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai Gobzems tiešām var cerēt uz to valdošās koalīcijas vēlētāju, kas vīlušies valdības darbā, atbalstu, SKDS pārstāvis Kaktiņš norādīja, ka Latvijā ir problēma runāt par lielu vēlētāju lojalitāti konkrētiem politiskiem spēkiem. "Maza saujiņa ir vieniem, maza otriem," uzticību partijām raksturo Kaktiņš, piebilstot, ka vairāk uzticīgs elektorāts ir Nacionālajai apvienībai tās stingrās nacionālās stājas dēļ.

"Pamata masa vēlētāju nav lojāla kādam vienam politiskam spēkam, uzticīga ir tikai saujiņa katram, kas neļauj droši pārvarēt 5% barjeru Saeimas vēlēšanās. Vēlētāji izvēles izdara situatīvi un katru reizi var doties pie cita spēka," skaidro eksperts.

Tāpēc Kaktiņš sliecas domāt, ka, jo lielāka ir sabiedrības neapmierinātība ar valdošās koalīcijas partiju un valdības darbu, jo lielākas iespējas ir alternatīvajam piedāvājumam, un tādam piedāvājumam lielākā daļa vēlētāju nebūtu pat "jāatrauj" no citām partijām, jo tā nav tik lojāla. "Lielākā daļa vēlētāju jau balso pēc mazākā ļaunuma principa," atgādina sabiedriskās domas pētnieks.

"Gobzems ir alternatīvais piedāvājums," norāda Kaktiņš, atzīstot, ka valdošajai koalīcijai ir pamats baidīties no Gobzema aktivitātēm, jo uzticības līmenis varai ir zems jau gadiem un valdības popularitāte pēdējos mēnešos nokritusies īpaši zemu.

Kaktiņš brīdina pie varas esošos, ka zināms atslābums un apziņa, ka izdevies "atrast formulu, kā saglabāt varu" var būt maldinošs, jo vēsture rāda, ka 2-3 vēlēšanu ciklus tas izdodas, bet pēc tam vairs nē. To spilgti apliecina arī individuālu politiķu rīcība, mainot partijas un meklējot iespējas, lai paliktu pie varas.

"Teorētiska potencialitāte ir liela. Ja valdība turpinās kaitināt un aizvainot, jo teorētiski lielākas iespējas Gobzemam," uzskata Kaktiņš, piebilstot, ka automātiski gan nekas nav garantēts.

"Latvijas Faktu" sociologs Aigars Freimanis sarunā ar portālu "Delfi" gan norāda, ka lielākā daļa valdošās koalīcijas partiju vēlētāju tomēr pie Gobzema nepārietu, jo pārāk liela ir vērtību un domāšanas šķirtne. Tomēr sociologs piebilst, ka, Gobzemu vērojot ilgākā laikā, redzams, ka viņš ļoti uzmanīgi domā, ko saka un kā rīkojas. Piemēram, 12. decembra protesta pasākumos bija klāt, bet ar uzrunu neuzstājās. Turklāt ir arī jautājums, kas to "politikas katlu īsti vāra" un stāv aizkulisēs.

Freimanis ir pārliecināts, ka "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par", Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības vēlētāju kodols savu izvēli diezin vai mainīs. It īpaši stabils esot Nacionālās apvienības elektorāts, līdzīgi kā "Saskaņai" politiskā spektra pretējā spārnā.

Taču Gobzemam ir cerības piesaistīt bijušos "KPV LV" un tamlīdzīgus vēlētājus, kuri izvēli izdara stihiski un politiku vairāk uztver kā izrādi, kas neprasa intelektuālu piepūli, norāda Freimanis un atgādina par Artusa Kaimiņa un Mārtiņa Bondara panākumiem savulaik šajā vēlētāju segmentā.

Freimanis piekrīt domai, ka valdošajai koalīcijai ir pamats baidīties no ikviena cita politiska spēka, "vai tas būs Gobzems, vai kāds cits, to grūti pateikt, taču visizdevīgākā platforma, no kuras startēt, ir "pret valdošo koalīciju" platforma". Sociologs un politisko procesu ilggadējs vērotājs atgādina, ka no šādas izejas pozīcijas var labi startēt arī bez lieliem naudas līdzekļiem, kādi nu jau otro gadu no valsts maka būs pieejami parlamentā jau pārstāvētajām partijām. Galvenais atrast pareizās metodes, ko pielietot, tajā skaitā nesmādējot arī, piemēram, melus.

Jāatgādina, ka 2018. gada oktobrī Saeimas vēlēšanās "KPV LV" ieguva otro labāko rezultātu pēc "Saskaņas", savācot 120 264 vēlētāju jeb 14,25% atbalstu. Saskaitot plusus un mīnusus, vislielāko vēlētāju atbalstu guva Artuss Kaimiņš (58 542 balsis), sekoja Aldis Gobzems (48 273), Linda Liepiņa (44 662), Didzis Šmits (41 081), un no šiem saraksta līderiem neviens vairs nedarbojas partijas frakcijā Saeimā.

Pērn decembrī publicētie "Factum" partiju popularitātes reitingi liecina, ka patlaban vienādās pozīcijās – 13% – ir pieci politiskie spēki – "Attīstībai/Par", "Jaunā Vienotība", "Saskaņa", Zaļo un zemnieku savienība un Nacionālā apvienība. "Saskaņai" tas nozīmē būtisku kritumu, bet "Jaunajai Vienotībai" būtisku kāpumu, salīdzinot ar 2018. gada vēlēšanu rezultātu. Pa 8% atbalstītāju ir "Progresīvie" un Jaunajai konservatīvajai partijai, kam tas ir būtisks kritums. 4% atbalsta gan Latvijas Krievu savienību, gan Latvijas Reģionu apvienību, bet tikai vairs 2% "KPV LV". Citas partijas atbalsta kopumā 9% vēlētāju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Jaunā Vienotība KPV LV Aldis Gobzems Artuss Kaimiņš Jaunā konservatīvā partija (JKP) Partija "Progresīvie" Saeima Saskaņa SKDS Zaļo un zemnieku savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form