Ņemot vērā ievērojamo divkārt saskaitījušos personu skaitu un arī notiekošās rezultātu kvalitātes pārbaudes, pagaidām CSP nevēlas precizēt, par cik iedzīvotājiem tautas skaitīšanā iegūta informācija, norādot, ka pagaidām tie ir jau iepriekš minētie 1,9 miljoni.
Behmane atzina, ka tautas skaitīšanā informācija nav iegūta par aptuveni 300 000 iedzīvotāju, tāpēc turpmākajos mēnešos statistiķi, izmantojot CSP rīcībā esošos valsts reģistrus un datubāzes, analizēs un iegūs informāciju par tiem valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika saskaitīti.
Taujāta, vai CSP jau ir kādas aplēses par emigrējušos personu skaitu, Behmane informēja, ka gan oficiāli (reģistrējušies pirms aizbraukšanas), gan neoficiāli aizbraukušie veido aptuveni 50 000. Tomēr arī šie dati CSP vēl jāpārbauda.
Pēdējā tautas skaitīšanas posmā no 1.jūnija līdz 10.jūnijam, kad vēlreiz bija dota iespēja aizpildīt tautas skaitīšanas anketu internetā, tika iegūta informācija par vairāk nekā 4000 iedzīvotāju. Savukārt reģionālajos tautas skaitīšanas vadīšanas un koordinācijas centros tika aizpildītas anketas par 1600 iedzīvotājiem
Behmane gan atturējās prognozēt, cik iedzīvotāju galu galā varētu būt Latvijā, norādot, ka atbilde uz šo jautājumu būs gada beigās.
Tautas skaitīšanas laikā tika iegūta arī informācija par mājokļiem. Kā stāstīja Behmane, saskaitīts aptuveni miljons mājokļu, bet 40 000 mājokļu tautas skaitītāji nav varējuši atrast. Vēl tikpat mājokļos patiesībā atradušās sabiedriskā tipa iestādes. Behmane sacīja, ka tautas skaitītāji arī paši veidojuši adreses, tāpēc precīzais mājokļu skaits statistiķiem vēl rūpīgi jāpārbauda.
Līdz mēneša beigām CSP veiks iegūto datu kvalitātes pārbaudi, pēc kuras arī būs zināms, vai tautas skaitīšanas procesa izmaksas varētu samazināties.
Saskaņā ar CSP iepriekš sniegto informāciju tautas skaitīšanas kopējais budžets no 2010.gada līdz 2013.gadam ir 6,5 miljoni latu. Par datu ieguvi tautas skaitīšanas otrajā posmā noslēgts līgums ar "GfK Baltic" 2,78 miljonu latu vērtībā. Behmane pieļāva, ka varētu būt samazinājies gan kopējais budžets, gan arī līgumā ar "GfK Baltic" paredzētā summa.
Behmane sacīja, ka "GfK Baltic" izpildījusi visus līgumā paredzētos nosacījumus, bet pašlaik vēl notiek datu kvalitātes pārbaudes, pēc kurām arī tiks runāts par izmaksām.
Provizoriskie tautas skaitīšanas rezultāti būs zināmi decembrī, bet oficiālie - nākamā gada februārī.
2011.gada tautas skaitīšanas interneta vietne "www.tautasskaitisana.lv" un tautas skaitīšanas oficiālās lapas sociālajos tīklos "Facebook" un "Twitter" turpinās darboties. Tajās, tāpat kā CSP mājaslapā "www.csb.gov.lv", arī turpmāk tiks publicēta aktuālā informācija par tautas skaitīšanu.
Uz tautas skaitīšanas bezmaksas informatīvo tālruni 80000777, kurš bija pieejams visu tautas skaitīšanas laiku, zvanīja un ieguva interesējošo informāciju gandrīz 22 000 iedzīvotāju. Līdz ar trešā tautas skaitīšanas posma noslēgumu informatīvais tālrunis vairs nebūs pieejams, taču jautājumus var turpināt uzdot, sazinoties elektroniski, sūtot e-pastu uz adresi "tautasskaitisana@csb.gov.lv".
Kā ziņots, tautas skaitīšana Latvijā norisinājās no 1.marta. Sākotnēji no 1.marta līdz 12.martam iedzīvotāji varēja saskaitīties internetā, bet no 17.marta līdz 31.maijam pie iedzīvotājiem devās teju 2000 tautas skaitītāju. Pēc tam no 1.jūnija līdz 10.jūnijam atkārtoti tika nodrošināta iespēja saskaitīties internetā.
2011.gadā tautas skaitīšana Latvijā tiek veikta pirmo reizi pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pirmo reizi iedzīvotājiem ir iespēja anketas aizpildīt elektroniski.
Tautas skaitīšana Latvijā veikta ANO vispārīgās pasaules valstu iedzīvotāju skaitīšanas laikā un tiek organizēta saskaņā ar Tautas skaitīšanas likumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 9.jūlija regulu par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu.
Iepriekšējā tautas skaitīšanā, kas norisinājās 2000.gadā, tika saskaitīti 2,38 miljoni valsts iedzīvotāju.
