Pārvaldes dati apkopoti par pagājušā gada septembri un tajos iekļauti gan ierēdņi, gan ierēdņu kandidāti, gan darbinieki, kas veic institūcijas pamatfunkcijas. Tomēr, pēc civildienesta likuma, kas stājies spēkā 1. janvārī, ierēdņu kandidāti un darbinieki ir uzskatāmi par ierēdņiem, paskaidroja pārvaldes vadītājs Armands Kalniņš.
Viņš pastāstīja, ka visām pārvaldes iestādēm otrdien būtu jāiesniedz saskaņošanai visu personu amatu apraksts, kurus viņi uzskata par ierēdņiem. Viņš gan atzina, ka tehnisku iemeslu dēļ tas varētu notikt ilgākā laika periodā.
Iekšlietu ministrijā augstākā izglītība ir 63% ierēdņu.
Labklājības ministrijas sistēmā augstākā izglītība ir 47% jeb 1452 no 3089 ierēdņiem. Ministrijā augstākā izglītība ir 74% ierēdņu, savukārt Tieslietu ministrijas sistēmā augstākā izglītība ir 53%, bet ministrijā - 57%.
Visvairāk ierēdņu ar augstāko izglītību strādā Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmā - 94%, Ārlietu ministrijā - 86%, Kultūras ministrijas sistēmā - 76%, Finansu ministrijas sistēmā - 73%, Valsts kancelejā augstākā izglītība ir 73%, Ekonomikas ministrijas struktūrās - 69%.
Tieslietu ministrijā ir lielākais studējošo ierēdņu skaits - 36% (31 ierēdnis).
Jaunajā civildienesta likumā iekļauta obligāta prasība ierēdņiem pēc augstākās izglītības, taču pagaidām nevienam no viņiem šī iemesla dēļ atlaišana nedraud.
Tie ierēdņi, kam nav augstākās izglītības, nezaudējot darbu, var sākt studijas līdz 2002.gadam, bet reāli augstākā izglītība viņiem tiks prasīta tikai no 2006.gada un dažviet pat vēlāk, paredz valdībā iesniegtais projekts par likuma pārejas noteikumiem.
Prasību par augstāko izglītību ierēdņiem ministrijās un īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Valsts kancelejā un Eiropas integrācijas birojā sāks piemērot no 2006.gada 1.augusta, ministrijām pakļautajās iestādēs - no 2008.gada 1.augusta, bet Valsts meža dienestā - no 2010.gada 1.augusta.