Vistiņa un Perepjolkina uzvara atsavināto zemju lietā valstij var draudēt ar jaunām tiesām, vēsta raidījums
Foto: DELFI

Valdība nesen lēma par Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) sprieduma izpildi tā dēvētajā Jāņa Vistiņa un Genādija Perepjolkina lietā, kuriem valsts pirms 17 gadiem atņēma zemes ostā, nesamaksājot taisnīgu atlīdzību. TV3 raidījuma "Nekā personīga" prognozē, ka valstij šis var nebūt pēdējais zaudējums lietās, par atsavinātajām zemēm.

90.gadu vidū Perepjolkins un Vistiņš ieguva zemi stratēģiskās vietās Rīgā, ko valsts vēlāk no viņiem atpirka. Taču izņēmums bija Vistiņa un Perepjolkina īpašumā nonākušie seši hektāri Kundziņsalā, tos nacionalizēja un samaksāja abiem deviņus tūkstošus latu, atlīdzību aprēķinot pēc 1940.gada zemes kadastrālās vērtības. Zaudējot Latvijas tiesās, abi sūdzējās Strasbūrā, kur uzvarēja.

Raidījums vēsta, ka veids, kādā ostas zeme nonāca abu uzņēmēju īpašumā, vedina domāt par iepriekš izplānotu shēmu. Kādreizējā Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Ilma Čepāne šos darījumus raidījumā sauca par fiktīviem.

Perepjolkinam un Vistiņam zemes atņēma Andra Šķēles otrā valdība 1997.gada augustā, steidzamības kārtā izdodot noteikumus ar likuma spēku. Vēlāk par tiem nobalsoja 6.Saeimas deputāti.

"Rekordlielā summa, ko valsts tagad spiesta maksāt Perepjolkinam un Vistiņam var neizrādīties pēdējā," pieļauj raidījums. Līdzīgas prasības par nesamērīgām kompensācijām ir iesniegtas arī par savulaik atsavinātajām zemēm lidostā "Rīga". Šīs prasības līdz galam vēl nav izskatītas Latvijas tiesās gaidot, ar ko beigsies Vistiņa un Perepjolkina prāva.

Uz strīdīgajiem turpat 20 hektāriem zemes, tagad sabūvētas daudzas lidostai svarīgas būves - skrejceļi, uzbrauktuve pie galvenās lidostas ēkas un autostāvieta.

Šīs zemes, tieši tāpat kā Vistiņam un Perepjolkinam, valsts atņēma pirms 17 gadiem ar speciāla likuma palīdzību un izmaksāja to īpašniekiem kompensāciju pēc 1940.gada novērtējuma, kad tur vēl pletās pļavas un ganības. Lielākās teritorijas īpašniecei par 12,5 hektāriem valsts atvēlēja 1800 latus, pārējiem diviem pa pustūkstotim. Arī šeit valsts izmantoja to pašu salīdzinājumu, ka zemju vērtība radusies padomju laikos, kad tur ierīkoja militāro lidostu, un tajā Ulmaņlaiku zemju mantiniekiem nav nekādu tiešu nopelnu.

Apstrīdēt kompensācijas kā nesamērīgas zemju īpašniekus iedrošināja Vistiņa un Perepjolkina sūdzība Eiropas cilvēktiesību tiesā. Pirms septiņiem gadiem Rīgas apgabaltiesā pret Satiksmes ministriju vērsās lidostas zemju īpašnieces Gaida Velde, Guna Jansone un Ilga Vītola. Kopējā prasību summa ir vairāk nekā divi miljoni eiro, vēsta raidījums.

Pirmās instances tiesa nostājās valsts pusē, taču valsts zaudējums ECT ietekmēs arī šo tiesvedību tālāko gaitu.

Kamēr rit tiesvedības, Satiksmes ministrija sniegt komentāru nevēlējās. Taču ministrija jau pasūtījusi novērtējumu zemēm lidostā , kāds tas varēja būt uz atsavināšanas laiku.

Nākamā tiesas sēde par kompensācijām lidostas zemēm nozīmēta augustā.

Tags

Eiropas Cilvēktiesību tiesa Ilma Čepāne Saeima Satiksmes ministrija Starptautiskā lidosta Rīga TV3

Comment Form