Kā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā vairākkārt pauda izpilddirektora biroja pārstāvji, par to, vai šādu sistēmu ieviest, ir jālemj politiķiem.
Piemēram, ja Rīgas pašvaldība pārņemtu visu Rīgas ielām pieguļošo ietvju tīrīšanu un kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem trīs miljonu kvadrātmetru apmērā, tad viena tīrīšanas reize izmaksātu 300 000 eiro. Attiecīgi, ja pieņem, ka ziemas sezonā ir 40 dienas, kad pilsētā snieg, tas maksātu 12 miljonus eiro.
Tāpat pastāv iespēja ietvju centralizētu tīrīšanu sadalīt teritorijās, piemēram, Rīgas vēsturiskā centrā viena sniega tīrīšanas reize maksātu 70 000 eiro, bet 40 "sniega dienas" – 2,8 miljoni eiro. Savukārt to ietvju, kur ir sabiedriskā transporta pieturas, centralizēta tīrīšana maksātu sešus miljonus eiro.
Kā norādīja Rīgas izpilddirektors Jānis Lange, šī sniega tīrīšanas sezona ir parādījusi vairākus problēmjautājumus. Piemēram, pašvaldībai piederošās ietves tīra uzņēmums "Clean R", kas neesot pilnā apmērā pildījis līgumsaistības un līgums ar šo uzņēmumu netiks pagarināts.
Savukārt ar ietvēm, kas ir privātīpašnieku vai apsaimniekotāju rūpalā, problēma ir lielā snigšana – ne vienmēr līdz pulksten 8 no rīta ietves ir notīrītas, kā to paredz pašvaldības saistošie noteikumi. Šajā ziemas sezonā piemērota jau 258 teritoriju piespiedu izpilde, no kā pusē gadījumu īpašnieks pēc mudinājuma ir sakopis savu teritoriju, tiesa, vien 24 stundu laikā, skaidroja izpilddirektors.
Piespiedu izpilde nozīmē, ka ietves īpašniekam vai apsaimniekotājam sākotnēji tiek dotas trīs stundas, lai sakoptu īpašumu, bet, ja tas netiek darīts, tad to izdara pašvaldības Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, vēlāk atbildīgajam piestādot rēķinu par iztērētajiem līdzekļiem.
Šāds princips gan netiek piemērots pēdējās divas diennaktis, kad ir bijusi atkala un otrreizēja snigšana, jo pastāv risks cilvēkiem sabojāt savu veselību, tāpēc īpašniekiem patlaban netiek dots laiks sakopt savas ietves – tās uzreiz notīra pašvaldība, norādīja izpilddirektora padomnieks Māris Knoks.
Kā norādīja opozīcijas deputāte Inna Djeri (LKS), ja apsaimniekotājam vai īpašniekam "nav ne veselības, ne naudas sniega tīrīšanai, tad sodīšana ir bezjēdzīga". Izpilddirektora biroja pārstāvji skaidroja, ka tādā gadījumā tiek vērtēti visi apstākļi un tie tiek ņemti vērā.
Taču, lai piespiedu sniega tīrīšana nekļūtu par "ērtu pakalpojumu īpašniekiem", kas izlemj ietves vienkārši netīrīt, otrajā reizē, kad privāto ietvi tīrīs pašvaldība, tiks uzsākts administratīvo pārkāpumu process un rezultātā īpašnieks tiks pie soda, skaidroja Knoks. Soda apmērs varētu būt 350 eiro, taču katra situācija tiks vērtēta atsevišķi.
Kā sēdē skaidroja Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Lauris Kudiņš, ja policija pašlaik saņem sūdzību par nenotīrītu ietvi, likumsargi apseko adresi un pieņem lēmumu, vai uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu.
Ietvju apsekošana RPP decembrī bijis viens no prioritārajiem virzieniem un līdz šim apsekotas 834 teritorijas, pārbaudot ietvju atbilstību ziemai.
Identificēti arī biežākie pārkāpumi – no sniega neattīrīta ietve vai pretslīdes materiālu nekaisīšana, kā arī policija preventīvi skaidro īpašniekiem un apsaimniekotājiem aizliegumu kaisīt sāli tīrā veidā.
Ņemot vērā Administratīvās inspekcijas nepietiekamo kapacitāti, Mājokļu un vides komitejas deputāti lēma tiesības piemērot piespiedu izpildi piešķirt arī Rīgas pašvaldības policijai, kas patlaban iesaistās tikai pārkāpuma fakta konstatēšanā.
Lēmums par RPP pilnvaru paplašināšanu vēl jāpieņem Rīgas domes sēdē.
Jau ziņots, ka pēdējās diennaktīs Rīgā intensīvi snidzis.
