No aizvadītajā dienā atklātajiem kopumā 480 Covid-19 inficēšanās gadījumiem, visvairāk jaunu slimnieku, tāpat kā diennakti iepriekš, reģistrēti Rīgā un Daugavpilī, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 197 no jaunajiem inficētajiem un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 3616 cilvēki.
Daugavpilī reģistrēti 33 jauni saslimušie un divu nedēļu saslimušo kopskaits ir 684 pilsētas iedzīvotāji.
Savukārt Alūksnes novadā atklāti 18 jauni inficētie, pēdējās 14 dienās saslimušo kopskaitam augot līdz 176 iedzīvotājiem, Jelgavā atklāti 15 jauni saslimšanas gadījumi, slimo kopskaitam sasniedzot 428, bet Valmierā 11 jauni Covid-19 slimnieki, saslimušo kopskaitam pieaugot līdz 174. Savukārt Liepājā reģistrēti desmit jauni saslimšanas gadījumi, bet kopā slimi ir 256 pilsētas iedzīvotāji.
Pārējos novados jauno gadījumu skaits zemāks par desmit. Divos novados - Alsungas un Jaunpiebalgas - pēdējās 14 dienās nav atklāts neviens jauns saslimšanas gadījums.
Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā - 3616, Daugavpilī - 684, Jelgavā - 428, Jūrmalā - 339, Rēzeknē - 272, Liepājā - 256, Gulbenes novadā - 181, Ādažu novadā - 180, kā arī Alūksnes novadā - 176 iedzīvotāji, Valmierā - 174 un Olaines novadā -156 iedzīvotāji.
Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 565,7 gadījumi.
41 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tostarp 16 tiek pārsniegts par 50%.
Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais tas ir Aglonas, Strenču, Vaiņodes, Varakļānu, Ādažu, Valkas, Amatas, Alūksnes, Rugāju un Viļakas novados.
14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
