Lai noskaidrotu, cik daudz cilvēku saņem aplokšņu algas, Latvijā jāveic ievērojams analītiskais darbs, atzina VDI direktors.
Viņš pastāstīja, ka šonedēļ Latvijā viesojas Vācijas pārstāvji, kas iepazīstināja ar normatīvajiem aktiem savā valstī. Labklājības ministrijas, VDI, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts robežsardzes pārstāvji iepazīsies ar šiem dokumentiem un analizēs, kādu pieredzi nelegālās nodarbinātības mazināšanai varētu pārņemt Latvija.
Pēc Bērziņa teiktā, lai mazinātu nelegālo nodarbinātību valstī, jāgroza darba likums, paredzot, ka ikvienam darbiniekam ir jābūt darba apliecībai, kur ir norādīts darba līguma numurs. Pašlaik nereti rodas situācijas, kad, ierodoties VDI inspektoriem, nelegāli strādājošie klusu pazūd no objekta.
VDI direktors uzskata, ka ir jāmaina normatīvie akti par darba līgumu reģistrāciju un to atrašanās vietu. Pašlaik darba līgumi atrodas birojos, taču strādājošie ir mobili, piemēram, tie var strādāt Rēzeknē, bet birojs atrodas Liepājā. Šādā situācijā VDI inspektori nevar operatīvi pārliecināties par to, vai darba līgums tiešām ir noslēgts.
Nākotnē stingrāk būtu jāvērtē personas, kas strādā kā pašnodarbinātie un jāizvērtē, kurās nozarēs var strādāt kā pašnodarbinātais un kurās nē. Ir atklātas situācijas, kad ģenerāluzņēmējs noslēdz līgumu ar apakšuzņēmēju, kas kā pašnodarbinātais īsā laikā izpilda pasūtījumu vairāku desmitu vai par vairāku simtu tūkstošu latu vērtībā, stāstīja VDI direktors.