Lielākais skaits no Latvijas izceļojušo cilvēku ir Lielbritānijā ‒ 100 tūkstoši, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) dati.
Latvijas diasporas lielums pasaulē tiek lēsts 350 līdz 400 tūkstošu apmērā. Arī pašlaik emigrācija nav apstājusies, bet notiek lēnāk.
Labklājības ministrijas pārstāve Zane Brīvmane aģentūru BNS informēja, ka Demogrāfisko lietu padomes sēdē piektdien, 16.novembrī, debatēs par reemigrācijas politiku, saikņu stiprināšanu starp Latviju un ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem, kā arī par latviskās identitātes stiprināšanu.
ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe iepazīstinās ar secinājumiem par iespējamo dialogu ar Latvijas diasporu ārvalstīs. Vēstnieks norādījis, ka veiksmīga sadarbība iespējama tikai ilgtermiņa starpnozaru politikas ietvaros.
Par priekšlikumiem, kā Latvijas institūcijām veidot savstarpējo sadarbību, lai sekmīgi īstenotu dialogu ar tautiešiem ārvalstīs, stāstīs Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne. Savukārt Sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētniece Dace Akule klātesošos informēs par reemigrācijas atbalsta plānā iekļaujamajiem pasākumiem. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis padomes locekļus informēs par priekšlikumiem, kā ārvalstīs stiprināt latviešu valodu un iekļaujošo izglītību.
Demogrāfisko lietu padomes mērķis ir veicināt vienotas valsts demogrāfiskās politikas izveidi un īstenošanu visos valsts pārvaldes līmeņos.
Padomes sastāvā ir ekonomikas, labklājības, finanšu, iekšlietu, izglītības un zinātnes, kultūras, tieslietu, veselības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, Saeimas komisiju deputāti, kā arī pārstāvji no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Stratēģiskās analīzes komisijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un vairākām nevalstiskajām organizācijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
