Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pirmdien, 7. februārī, plānotajā koalīcijas sadarbības sanāksmē rosinās partnerus lemt par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu un apturēt vakcinācijas sertifikātu darbību, portālu "Delfi" informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
Vitenbergs pirmdien Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdē ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāja EM sagatavoto stratēģiju izejai no ārkārtējās situācijas, kā arī uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par Covid-19 vīrusa izplatības mazināšanai ieviesto uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu.
Tāpat ministrs uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus par vakcinācijas sertifikātu izmantošanu darba pienākumu veikšanai un pakalpojumu saņemšanai. EM sagatavoto stratēģiju un uzņēmēju paustos viedokļus ministrs pēcpusdien prezentēs arī koalīcijas partneriem sadarbības sanāksmē.
Vitenbergs pauda, ka līdz šim Latvijā Covid-19 izplatības mazināšana tika pārvaldīta ar ierobežojumu metodi, taču virknē Eiropas valstu, jo īpaši Igaunijā un Lietuvā, tiek atcelta lielākā daļa ierobežojumu, kā rezultātā Latvijas uzņēmumi būtiski zaudē savu konkurētspēju.
"Uzņēmēji atzīst, ka darbu negatīvi ietekmē ne tikai šīs būtiskās atšķirības ar kaimiņvalstīm, bet arī pastāvīgā neprognozējamība, neziņa un nenoteiktība. No uzņēmējiem saņēmu mandātu virzīt Ekonomikas ministrijas sagatavo stratēģiju izejai no ārkārtas situācijas, atceļot ierobežojumus un apturot vakcinācijas sertifikātu darbību, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem gan pakalpojumu sniegšanai, gan darbinieku pieejamībai," uzsvēra Vitenbergs.
Sanāksmes laikā uzņēmēji pauda, ka gan valsts, gan uzņēmumi ir ieinteresēti pandēmijas ātrākā pārvarēšanā un pēc iespējas drošākas vides radīšanā gan ražojošajos uzņēmumos, gan pakalpojumu sniegšanā, gan ikvienā darba vietā. Šajos divos gados uzņēmumiem ir pamatīga pieredze drošu apstākļu radīšanā, tāpēc pienācis laiks atteikties no obligātajām prasībām, nepieciešamības gadījumos izstrādājot drošas vides rekomendācijas dažādu nozaru darbībai.
EM sagatavotais priekšlikums paredz vēlākais no šā gada 1. marta atcelt darba laika ierobežojumus, platību ierobežojumus - noteiktos kvadrātmetrus uz vienu apmeklētāju vai personu skaitu ēdināšanas vietās pie galdiņa, distances noteikšanu starp darba vietām pakalpojumu sniegšanas vietās, pulcēšanās ierobežojumus, kā arī speciālo regulējumu, nodalot bērnu plūsmas publiskos pasākumos, veicot apmeklētāju reģistrāciju. EM rosina darba devējiem dot plašākas rīcības pilnvaras – individuāli izvērtēt riskus un ieviest konkrētus pasākumus to mazināšanai.
Ministrija arī piedāvā noteikt horizontālus vispārējos epidemioloģiskos drošības principus visu nozaru darbībai, ļaujot darboties visiem uzņēmējiem, tajā skatā šobrīd aizliegto pakalpojumu sniedzējiem un dažādu pasākumu (korporatīvie, publiskie, komandas saliedēšanas) organizatoriem, atteikties no nozaru pārregulācijas un vienlaikus iekļaujoties Baltijas burbulī.
EM ieskatā, publiskās vietās iekštelpās un ārtelpās pagaidām saglabājama būtu prasība lietot medicīniskās maskas vai FFP2 respiratorus. Savukārt no 1. maija, ja vien nav vērojams būtisks Covid-19 saslimstības pieaugums un slimnīcu pārslodze, atceļams būtu arī ierobežojums lielu publisku pasākumu rīkošanai un sejas masku valkāšanai publiskās vietās.
Vienlaikus ministrija rosina atteikties no Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamības gan klātienes darba nodrošināšanā, gan saimniecisko pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā. Sertifikāta prasība pagaidām būtu saglabājama organizētas vai privātas pulcēšanās gadījumos virs 1000 personām, kā arī publiskos pasākumos virs 1000 apmeklētājiem. Savukārt attiecībā uz darbu klātienē tā varētu būt darba devēja izvēle.
Pēc EM paustā, uzņēmēji Tautsaimniecības padomē atzinīgi novērtēja valsts iepriekš ieviestos nosacījumus drošākai ikdienai, īpaši uzsverot noteikumu gan darbam klātienē, gan pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas nodrošināja gan drošākus apstākļus darbiniekiem un pakalpojumu saņēmējiem, gan veicināja darbinieku vakcināciju, kuru var novērtēt tikai tagad.
"Pieaugot Covid-19 saslimstībai, šobrīd redzams, ka vakcinētie darbinieki slimo mazāk un vieglāk, un darbā atgriežas ātrāk, neatstājot kritisku ietekmi uz uzņēmējdarbības veikšanu. Vienlaikus uzņēmēju organizācijas uzsvēra, ka šobrīd sertifikātu prasība sevi izsmēlusi – ne tikai ņemot vērā regulējuma atšķirības ar kaimiņvalstīm, kas mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, bet arī faktu, ka nozarēs arvien vairāk parādās nelegālā nodarbinātība, kas rada nevienlīdzīgu konkurenci valsts iekšienē," informēja ministrijā.
Arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP) pirmdien mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstījis, ka ir pienācis laiks atcelt vakcinācijas pienākumu darbiniekiem privātajā sektorā.
Viņš uzskata, ka Latvijā apstākļi ir būtiski mainījušies, turklāt Lietuvā un Igaunijā šādas prasības nav. Ministrs uzskata, ka ar šādu lēmumu tiks nodrošinātas papildus darba rokas Latvijas ekonomikai.
"Konservatīvi - valstij pēc iespējas mazāk būtu jāiejaucas privātā sektora regulācijā," uzskata Eglītis.
Tāpat EM atzina, ka Covid-19 pandēmija, kas pasaules mērogā radīja vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi tūrisma industrijā, arī Latvijā tūrismu ir padarījusi par vienu no visvairāk skartajām nozarēm. Ņemot vērā, ka viesmīlības un ēdināšanas nozare, ieskaitot aviācijas sektoru, visu Covid-19 pandēmijas laiku bijusi visvairāk ierobežotā tautsaimniecības nozare, nozares darbības sekmēšanai EM piedāvā no šā gada 1. marta atteikties no tūrisma nozares darbības un ieceļošanas pārregulācijas, iekļaujoties Baltijas burbulī un sinhronizējoties dažādu prasību piemērošanā.
"Šobrīd daudzas valstis pastiprinātu uzmanību pievērš tam, kā atjaunot tūristu plūsmas, kā sekmēt šīs nozares "atdzīvošanos". Tūrisma veicināšanas nolūkos īstermiņā ministrija rosina atcelt ieceļošanas ierobežojumus visām personām, kas savā mītnes valstī ir vakcinētas pret Covid-19," piebilda EM.
Vienlaikus ministrija rosina ieguldīt papildu pūles, lai sekmētu veselības pratību sabiedrībā, izstrādājot vienotas rekomendācijas, kā katrs varam pasargāt sevi, savus darbiniekus. Rekomendācijās varētu ietvert drošas distances lietojumu, attālinātā darba saglabāšanu, vēdināšanas, higiēnas un dezinfekcijas, kā arī skrīninga prasības.
Tautsaimniecības padome ir EM, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas izveidota konsultatīva institūcija, kas savā darbā, lai sekmētu profesionālu, ar uzņēmējdarbības politiku saistīto jautājumu risināšanu, piesaista nozaru asociācijas un neatkarīgos ekspertus. Tās darbības mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā, kā arī veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības principu ieviešanu valstī un sekmēt tās procesu un sabiedrības līdzdalību.
Jau vēstīts, ka šā gada 28. februārī beigsies ar Covid-19 izplatības ierobežošanu ieviestā ārkārtējā situācija, bet līdz tam vēl tiek meklēti risinājumi ierobežojumu atcelšanai vai mīkstināšanai. Latvija arī mēģinās saskaņot Covid-19 ierobežojumus ar Lietuvu un Igauniju, 31. janvārī pēc koalīcijas partneru sadarbības sanāksmes preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Savukārt otrdien, 1. februārī, valdības sēdē Jaunās konservatīvās partijas ministri rosināja diskutēt par atsevišķu epidemioloģiskās drošības pasākumu pārskatīšanu ātrāk par 1. martu, tomēr pārējie valdības pārstāvji šajā diskusijā neiesaistījās, mudinot nesasteigt lēmumus.
