Izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols ieteiks valdībai nepagarināt skolēnu mācību gadu sabiedrības noraidošās attieksmes dēļ.
Sākotnēji tikšot izstrādāti pamatizglītības mācību standarti un mācību programmu paraugi līdz 2001.gada beigām. Tādējādi līdz šim laikam no idejas par mācību gada pagarinājumu jāatsakās.

Vītols pēkšņo atteikšanos no ieceres pamatoja ar nepietiekamu sabiedrības atbalstu. "Tas ir politiskās loģikas diktēts solis," teica Vītols.

Premjerministrs ar paziņojuma saturu vēl nav iepazinies, tāpēc sīkākus komentārus par minēto lēmumu pagaidām nesniedza.

Jau ziņots, ka valdība otrdien uz nedēļu atlika lēmuma pieņemšanu par mācību gada pagarināšanu pirmajām klasēm par divām nedēļām, bet pārējām - par trim, jo Izglītības un zinātnes ministrija nebija sagatavojusi precīzus aprēķinus, kā tas samazinās slodzi skolēniem. Tāpat nebija arī finansu aprēķiņu šāda pasākuma sekām.

Ministrija savu ieceri pamatoja ar nepieciešamību nodrošināt vienmērīgāku skolēnu mācību slodzes intensitāti nedēļā, nesamazinot kopējo mācību slodzi gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!