Situācija augstākajā izglītībā Latvijā ir ļoti bēdīga. Tā ir sadrumstalota un nav konkurētspējīga. Par to liecina augstskolu starptautiskie reitingi, kuros vērojama nesamērojama atpalicība no kaimiņvalsts Igaunijas. Līdzīga situācija ir zinātnē. Piemēram, dati par publikāciju skaitu angļu valodā starptautiski recenzējamos zinātnes žurnālos, kas pieejami Thomson-Reuters Web of Science datu bazē, liecina par milzīgu atpalicību no Igaunijas un Lietuvas.
Latvijas zinātnieku publikāciju skaits zinātnēs pēc citējamības skaita uz miljons iedzīvotājiem 2010. gadā bija piecas reizes mazāks nekā Igaunijā un trīs reizes mazāks nekā Lietuvā. Neattīstītā izglītības un zinātnes sistēma būtiski kavē valsts attīstību. Ir viegli pamanāma cēloņsakarība starp vāju augstāko izglītību un zinātni – Eiropas Savienības summētā inovāciju indeksā 2010. gadā Latvija bija pēdējā vietā. Šie fakti skaidri uzrāda, ka nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas.
LR Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā augstākās izglītības reforma ZRP skatījumā ir pseidoreforma jeb "reforma uz papīra", jo nerisina problēmas pēc būtības. Tajā ieviesti formāli papildus kritēriji, kuri formāli ir arī viegli piepildāmi. Piemēram, nodoms piesaistīt mācībspēku finansējuma daļu pie publikāciju skaita ir visticamāk neienesīs pārmaiņas pēc būtības, jo, piemēram, sociālajās zinātnēs jau sen par normālu tiek uzskatīta prakse publikācijas Neatkarīgajā Rīta Avīzē uzskatīt par zinātniskām publikācijām.
ZRP uzskata, ka ir jāveic būtiska augstākās izglītības reforma, kas ieviestu valsts izsniegtus un garantētus kredītus, kā arī principu "nauda seko studentam". Tā liktu studējošajiem atbildīgi izturēties pret savu izvēli, savukārt augstskolām – veidot kvalitatīvu un konkurētspējīgu piedāvājumu.
ZRP piedāvātais augstākās izglītības finansēšanas modelis nav vairāk "par maksu", nekā esošais. Šobrīd par universitāšu budžeta vietām maksā visi nodokļu maksātāji. Tas savukārt izkropļo augstskolu programmu konkurenci un rada situāciju, kurā studenti izvēlās studiju programmas tikai tāpēc, ka tajās ir pieejamas budžeta vietas.
Līdz ar ZRP reformu noteikumi tikt vienādoti – studenti varētu izvēlēties viņuprāt labāko studiju programmu, nevis pakārtotu savu izvēli budžeta vietu skaitam. Valsts izsniegtā studiju kredīta atmaksa sāktos tika tad, kad studiju beidzējs ir sasniedzis vidējo algu valstī un tiktu iekasēta caur VID atsevišķa nodokļa veidā.
Šādā situācijā jebkurš – gan turīgie, gan mazāk turīgie – varētu izvēlēties, viņuprāt, labāko studiju programmu un garantēti saņemt valsts atbalstu studijām tajā.