Valsts kontrole (VK) pēc revīzijas Privatizācijas aģentūrā (PA) tai sniegusi 13 ieteikumus, savukārt Ekonomikas ministriju (EM) aicinājusi uzlabot PA pārvaldību, kā arī vērtēt aktuālo situāciju privatizācijas jomā un PA darbības lietderību, informēja VK.

VK rosina EM, kā par privatizācijas politiku atbildīgo valsts iestādi, vērtēt, vai PA saglabājama tās pašreizējā kapacitātē – 65 darbinieki, trīs valdes locekļi un algu fonds teju 2 miljonu eiro apmērā. Kā skaidro VK, PA ieņēmumi veidojas kā atskaitījumi no privatizācijas procesā iegūtajiem līdzekļiem, taču kopš 2013. gada tie vairs nesedz aģentūras saimnieciskās darbības izdevumus.

Piemēram, 2014. gadā no kopējiem 2,3 miljonus eiro lielajiem PA izdevumiem, ieņēmumi no privatizācijas lēšami vien 918 tūkstošu apmērā. Pārējā izdevumu daļa tika segta no iepriekšējos gados veiktajiem uzkrājumiem rezerves fondā, kas lēnām izsīkst. Lai nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus, valdība, pēc EM iniciatīvas, 2015. gadā palielinājusi atskaitījumus PA līdz pat 50%, kas ir septiņas reizes vairāk par sākotnēji noteiktajiem 7%. Tā rezultātā valsts budžetā iemaksājamie līdzekļi samazināsies, skaidro VK.

Tāpat VK aicina izvērtēt privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas nolūkā līdz šim veikto pasākumu efektivitāti un noteikt turpmāk veicamās darbības. VK brīdina, ka ilgstoša nespēja rast risinājumu privatizācijas pabeigšanai un lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanas termiņu nākotnē var radīt papildus izdevumus valsts budžetam.

Neizlietoto privatizācijas sertifikātu skaits ir nedaudz vairāk nekā 2% no sākotnēji emitētā. Privatizācijas kontu uzturēšana valstij ik gadu izmaksā vairāk nekā 300 tūkstošus eiro, bet to skaits vairs būtiski nesamazinās. Turklāt 62% no fizisko personu privatizācijas sertifikātu kontiem ir uzskaitīts ne vairāk kā viens sertifikāts, kas liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju visticamāk savas tiesības izmantot privatizācijas sertifikātus valsts un pašvaldību objektu privatizācijai jau ir izmantojušas, norāda VK.

Revīzijā konstatēts, ka privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildu iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. PA valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, norādot uz zemo privātpersonu interesi tos privatizēt, skaidro VK. Starp tādiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali.

PA veic arī dzīvojamo māju, to domājamo daļu vai dzīvokļa īpašumu atsavināšanu. Atsavināmo (privatizācijas process ir beidzies) objektu apjoms ir lielāks nekā privatizējamo objektu apjoms, tomēr revīzijā konstatētie nesekmīgie mēģinājumi īpašuma objektus atsavināt vairāku gadu garumā liecina, ka iedzīvotāju interese arī par atsavināmiem īpašumu objektiem nav liela. Attiecīgi samazinās arī valsts ieņēmumu apjoms.

PA ir izstrādājusi vidēja termiņa darbības stratēģijas 2016.-2018. gadam projektu, ko plānots virzīt apstiprināšanai. PA iecerējusi kļūt par vienotu valsts aktīvu pārdošanas platformu, kas esot atbilstoša tās pamatkompetencēm un līdzšinējai darbībai ne tikai saistībā ar valsts aktīvu privatizāciju, bet arī to pārvaldīšanu un atsavināšanu. Tiesa gan, EM nav sagatavojusi un iesniegusi dokumentus Ministru kabineta lēmumu pieņemšanai par PA turpmāko darbību.

"Šis ir tas gadījums, kad rati iet pa priekšu zirgam. Lai kāds arī nebūtu Ekonomikas ministrijas vai pašas Privatizācijas aģentūras nodoms attiecībā uz aģentūras turpmākās darbības mērķiem, darbības ir veicamas secīgi un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā – vispirms valdībā apstiprinot Privatizācijas aģentūras vispārējo stratēģisko mērķi un tikai izrietoši no tā izstrādājot Privatizācijas aģentūras darbības stratēģiju," paudusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

VK konstatējusi, ka laika gaitā citu uzdevumu deleģēšana PA nepārprotami norāda – privatizācijas procesa nodrošināšanai nepieciešams arvien mazāk PA resursu. Ja PA tās darbības laikā ir uzkrātas citas ar privatizāciju nesaistītas kompetences, tad būtu izvērtējams, kādā veidā šīs kompetences visefektīvāk ir izmantojamas. Piemēram, vai uzkrātā papildus kompetence nav pievienojama citām institūcijām vai valsts kapitālsabiedrībām, tā izslēdzot iespējamu funkciju pārklāšanos starp institūcijām, piemēram nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana, valsts kapitāla daļu pārvaldības jautājumos.

Uzlabojumi nepieciešami arī EM īstenotajā PA pārvaldībā, norāda VK. Viens no trūkumiem, ko min VK, ir tas, ka nav apstiprināti konkrēti un izmērāmi PA sasniedzamie rezultāti un nav vērtēta rezultatīvo rādītāju izpilde. Savukārt PA pašas definētie sasniedzamie rādītāji nav orientēti uz drīzu privatizācijas procesa pabeigšanu, piemēram 2014. gadam tie salīdzinot ar iepriekšējo gadu par 70% ir samazināti.

Lai gan PA nav definēti konkrēti sasniedzamie rezultāti un tādējādi nav iespējams novērtēt valdes locekļu ieguldījumu to sasniegšanā, valdei piešķirta normatīvajos aktos noteiktā atlīdzība maksimālā apmērā un prēmijas, tajā skaitā par nepilna mēneša darbu un aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas īstenošanu, kas valdībā tā arī netika apstiprināta.

Atļaujot valdes locekļiem savienot amatus, ministrija nav vērtējusi, vai valdes locekļu sagaidāmais ieguldījums PA darbības rezultātu sasniegšanai ir samērojams ar citu amatu pienākumu pildīšanu. Vienlaikus bez pamatojuma ir palielināts valdes locekļu skaits, radot PA papildu izmaksas vismaz 36 tūkstoši eiro gadā, informē VK.

VK aicinājusi EM uzlabot PA pārvaldību, nosakot tai salīdzināmus un izmērāmus darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kā arī nosakot skaidri definētus, salīdzināmus un izmērāmus kritērijus valdes locekļu skaita noteikšanai un atlīdzības sistēmas izveidei.

Kā atgādina VK, 2005. gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti un privatizācija joprojām turpinās.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Elita Krūmiņa Privatizācijas aģentūra Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form