Pēdējo 17 gadu laikā neviena no atbildīgajām iestādēm nav veikusi pārbaudes par rīcību ar muzeju krājumiem, liecina Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas rezultāti.
Revīzijā tika konstatēts, ka Kultūras ministrija (KM) neievēro Ministru kabineta (MK) noteikumus "Kultūras ministrijas nolikums", kas nosaka, ka ministrijai jāveic funkciju izpildes un citas pārbaudes KM padotības iestādēs, kā arī nenodrošina muzeju pilnīgu funkcionālo pārraudzību, jo ne KM Iekšējā audita nodaļa, ne citas ministrijas nodaļas vai padotības iestādes neveic pārbaudes muzejos par rīcības ar muzeju krājumu atbilstību normatīvajiem aktiem.

Vairākos muzejos pastāv krāpšanas, muzeja priekšmetu pazušanas, sabojāšanas un saglabātības pakāpes pasliktināšanās risks, jo muzeji neievēro normatīvo aktu prasības attiecībā uz muzeju krājuma uzskaiti, esības pārbaudi, deponēšanu un saglabāšanu.

Tā kā muzeju krājuma priekšmeti netiek uzskaitīti finanšu grāmatvedības uzskaitē, normatīvie akti nosaka stingras prasības attiecībā uz muzeju krājuma uzskaiti krājuma inventāra grāmatās, uzskaites dokumentācijas sagatavošanu un glabāšanu. Revīzijā konstatēts, ka vairākos muzejos šīs prasības netiek ievērotas.

Neizveidojot atbilstošu muzeju krājuma priekšmetu glabāšanas sistēmu un nepilnīgi veicot muzeju krājuma priekšmetu signēšanu, kā arī nepilnīgi veidojot uzskaites kartotēku un neveicot muzeju krājuma priekšmetu zinātnisko izpēti, netiek ievērotas MK noteikumu par muzeju krājumu prasības un muzeji nenodrošina pilnīgu pamatinformāciju par muzeju krājuma esību un uzskaiti.

Revīzijā konstatēti gadījumi, ka muzeja krājuma priekšmeti tiek deponēti (izdoti uz laiku citam muzejam vai institūcijai), nesagatavojot atbilstošu dokumentāciju. Nav izstrādāta muzeju krājuma priekšmetu vērtēšanas kārtība un kritēriji, tāpēc pastāv risks, ka deponētie muzeju krājuma priekšmeti netiks novērtēti to patiesajā vērtībā un priekšmeta sabojāšanas vai zuduma gadījumā muzejam tiks nodarīti materiāli zaudējumi.

MK noteikumi neparedz, cik regulāri jāveic muzeju krājuma esības pārbaude, tāpēc pastāv risks, ka inventāra grāmatās uzrādītais muzeju krājumu skaits neatbilst to daudzumam dabā un muzeju krājuma priekšmeta trūkums netiek savlaicīgi konstatēts.

Tā kā revīzijas laikā netika atrasti vairāki muzeju krājuma priekšmeti un KM nav izstrādājusi un muzeju vadība nav ieviesusi tādu kontroles sistēmu, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu, muzejos pastāv krāpšanas risks.

Vairākos muzejos krātuves nav atbilstošas krājumu uzglabāšanai, netiek nodrošināti nepieciešamie uzglabāšanas apstākļi un mikroklimats, lai nepieļautu muzeja priekšmetu saglabātības pakāpes pasliktināšanos. Muzeju krājuma priekšmeti tiek glabāti muzeja darbinieku darba kabinetos, gaiteņos, palīgtelpās un citās nepiemērotās vietās, nevis krātuvēs.

Vairāku muzeju ēkas un telpas nav aprīkotas ar signalizāciju, kas garantē diennakts apsardzi un ugunsdrošību, nav ievērotas MK noteikumu prasības un pastāv augsts muzeju krājuma priekšmetu un to dokumentācijas zuduma risks.

KM nenodrošina pietiekamu Muzeju valsts pārvaldes uzraudzību, kā arī nepieprasa nepieciešamo informāciju par nozares aktualitātēm un problēmām.

Arī muzejos kontroles vide ir vāja, jo muzeju direktori paļaujas uz galvenā krājumu glabātāja darbu, to nepārbaudot, kā arī netiek veikti citi uzraudzības pasākumi.

Pēc veiktās likumības revīzijas VK ir izstrādājusi 15 ieteikumus, kurus KM ir apņēmusies ieviest laikā līdz 2009. gada 1. aprīlim.

Revīzija veikta par laika posmu no 2005. īdz 2007. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!