AFI

Valsts kontrole (VK) revīzijā konstatējusi, ka Finanšu ministrijas (FM) un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politika nav mērķtiecīga un nenodrošina valsts interešu ievērošanu. Par revīzijā konstatēto tiks informēta prokuratūra, informēja VK.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Nekustamo īpašumu būvniecības un sakārtošanas process nav plānveidīgs un caurskatāms, VNĪ pārvaldīšanā nodoti īpašumi, nenosakot prasības to pārvaldīšanai un neuzraugot VNĪ rīcību ar šiem īpašumiem, kā arī nekustamo īpašumu iznomāšana un apsaimniekošana nenodrošina valsts mantas lietderīgu izmantošanu.

Slēdzot līgumus par apjomīgu objektu būvprojektēšanu un būvniecību situācijā, kad sākotnēji nav noteikti būvdarbu apjomi, VNĪ nav paredzējusi visus nepieciešamos izdevumus kā rezultātā līguma izpildes laikā slēgtas vairākas papildu vienošanās, ievērojami palielinot kopējās būvniecības izmaksas un nomas maksu.

Piemēram, Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Gaujas ielā 15, tagad Čiekurkalna 1.līnijā 1 (Gaujas iela), tika uzsākta bez detalizēta plānoto izdevumu aprēķina un būvniecības līguma izpildes laikā slēgtas trīs papildu vienošanās, kopējās būvniecības izmaksas palielinot par 29,9 miljoniem latu.

Turklāt, tā kā nav iespējams identificēt ne objekta sākotnējos būvniecības darbus un to izmaksas, ne papildu darbus un to izmaksas, kā arī tāmē uzrādīto darbu apjomus nav pārbaudījuši eksperti, VK norāda, ka pastāv iespēja, ka izmaksu palielinājums par lielāko daļu no minētās summas - 22,1 miljonu latu apmērā ir nepamatots. Gaujas ielas objekta kopējās būvizmaksas, ieskaitot izmaksu pieaugumu, ir 55,9 miljoni latu.

Savukārt, par Ārlietu ministrijas administratīvās ēkas rekonstrukciju Rīgā, Kr.Valdemāra ielā, pēc sākotnēji noslēgtā līguma ar būvuzņēmēju slēgtas papildu vienošanās sakarā ar neparedzētiem papildu darbiem par vēl 1,9 miljoniem latu, no tiem 0,7 miljoni tika tērēti papildus darbiem saistībā ar tehniskā projekta nepilnībām, lai gan līgumā bija ietverti nosacījumi, kas paredzēja, ka šādi papildus darbi, tiek veikti līguma ietvaros un ir iekļauti līguma summā. Kopējās objekta būvizmaksas, ieskaitot papildus izmaksas, ir 11 miljoni latu.

VK norāda, ka VNĪ rīcībā esošā nekustamā īpašuma iznomāšanas organizēšanas un lēmumu pieņemšanas process par īpašumu turpmāku izmantošanu un nomas līgumu nosacījumiem nav caurskatāms.

Abiem minētajiem objektiem sākotnēji ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu bija apstiprināta gada nomas maksa - administratīvajai ēkai Gaujas ielā 2,6 miljoniem gadā ar nomas līgumu uz 20 gadiem un ēkai Kr.Valdemāra ielā 0,8 miljoniem latu gadā ar nomas līgumu uz 50 gadiem. Vēlāk ar jaunu MK rīkojumu šo objektu nomas maksa tika palielināta līdz attiecīgi 6,5 miljoniem gadā un 1,6 miljoniem gadā.

VK konstatēja arī matemātiskas neprecizitātes vairāku objektu nomas maksas aprēķinos. Piemēram, Gaujas ielas ēku kompleksam šī iemesla dēļ nomas līgumu darbības laikā no valsts budžeta VNĪ, iespējams, tiks samaksāts par 5,0 miljoniem latu vairāk, nekā tas nepieciešams konkrētā objekta nomas samaksai.

VK arī norāda, ka nekustamā īpašuma iznomāšanas procesā pastāv iespēja, ka VNĪ īpašumi fiziskām un juridiskām personām netiek iznomāti par augstāko iespējamo cenu. VNĪ nevarēja VK pamatot, kāpēc nomas līgums slēgts ar izvēlētajiem nomniekiem, kā arī nevarēja apliecināt to, ka informācija par lietošanā nododamajiem nekustamajiem īpašumiem ir tikusi publiskota. Pārbaudot izlasē iekļautos nomas līgumus, pēc VK veiktā aprēķina VNĪ no telpu, ēku un zemes nomas revīzijas ietvaros pārbaudītajā laika periodā varēja gūt papildu ieņēmumus aptuveni 1,4 miljoni latu apmērā.

Revīzijā tika konstatēts, ka nekustamie īpašumi netiek efektīvi apsaimniekoti, tāpēc to stāvoklis ievērojami pasliktinās. Laikus netiek veikti kapitālie un kārtējie remonti, kā arī netiek novērsti atbildīgo kontrolējošo dienestu konstatētie trūkumi.

Tāpat nepilnības normatīvajos aktos vai to neesamība nenodrošina pilnīgu informāciju nekustamo īpašumu uzskaitē, kā arī neveicina valsts īpašumu atsavināšanā iegūto līdzekļu atgūšanu valsts budžetā.

FM kā grāmatvedības politikas izstrādātāja un īstenotāja nav izstrādājusi normatīvos aktus, kas noteiktu valsts nekustamā īpašuma grāmatvedības uzskaiti gadījumos, kad tas tiek nodots pārvaldīšanā kapitālsabiedrībām. Tāpat nav noteikta valsts mantas atsavināšanā iegūto līdzekļu ieskaitīšanas kārtība valsts budžetā, līdz ar to VNĪ maksājumus no atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem valsts budžetā pēdējo trīs gadu laikā veic neregulāri - tika konstatēts, ka uz 30.06.2008. valsts budžetā nebija pārskaitīti atsavināšanā iegūti līdzekļi 7,2 miljonu latu apmērā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form