Foto: DELFI
Lielāko daļu no Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestu rīcībā esošajiem dzīvokļiem īrē bijušās amatpersonas, kas ir pretrunā ar likumu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likums paredz ‒ lai nodrošinātu amatpersonas tiesības uz dzīvojamām telpām, dienests var pirkt dzīvokļus, mājas vai celt dzīvojamās telpas savām vajadzībām. Dzīvot šajā miteklī var tikai tik ilgi, kamēr ir darba attiecības, vai uz mācību laiku. Līdz ar to īres līgums izbeidzas vienlaikus ar aiziešanu no darba.

Taču ne Iekšlietu ministrija, ne tās padotībā esošie dienesti nav noteikuši dienesta dzīvokļu piešķiršanas un izmantošanas kārtību.

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas dienestu sniegto informāciju to rīcībā ir 111 dzīvojamās platības (dzīvokļi, dzīvojamās mājas), taču tikai 33 dzīvokļus īrē amatpersonas. Lielāko daļu dzīvojamo platību īrē bijušās dienestu amatpersonas.

"Līdz ar to īres līgumi ir noslēgti, neievērojot normatīvā akta prasības, ka valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgums izbeidzas vienlaikus ar darba attiecību izbeigšanos vai mācību pabeigšanu," norāda Valsts kontrole.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) rīcībā ir 107 dzīvokļi. Turklāt ar 15 dzīvokļu iemītniekiem depo telpās Akmens ielā, Rīgā, VUGD nav nokārtojis tiesiskās attiecības un nav noslēdzis nomas līgumu, līdz ar to VUGD nav tiesiska pamata slēgt īres līgumus ar īrniekiem, secinājusi kontrole.

No VUGD rīcībā esošajiem dzīvokļiem tikai 31 dzīvokli (29%) īrē dienesta amatpersonas vai darbinieki, 46 dzīvokļus īrē bijušās VUGD amatpersonas, tagad pensionāri, bet 22 dzīvokļus īrē citas personas, savukārt astoņi dzīvokļi ir brīvi. Visi dzīvokļi atrodas ēkās, kurās izvietoti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo.

Dzīvojamo telpu īres līgumus VUGD ir noslēdzis ar 74 īrniekiem, bet Nodrošinājuma valsts aģentūra ‒ ar deviņiem īrniekiem. Lai gan normatīvais akts paredz, ka valsts vai pašvaldības dienesta dzīvokļa īres līgums izbeidzas vienlaikus ar darba attiecību izbeigšanos vai mācību pabeigšanu, šādi noteikumi ir iekļauti tikai 16 līgumos. Piemēram, 28 līgumi, kas slēgti laika posmā no 1999. līdz 2007.gadam, ir noslēgti uz nenoteiktu laiku, viens līgums ‒ uz 20 gadiem, četriem līgumiem ir beidzies līguma termiņš, bet īrnieki turpina dzīvot dzīvojamās telpās.

Līgumos noteiktā īres maksa svārstās no deviņiem līdz 45 santīmiem mēnesī par kvadrātmetru. Īres maksas aprēķins tiek precizēts katru gadu, ņemot vērā iepriekšējā gada faktiskos apsaimniekošanas izdevumus.

Pērnā gada vidū astoņiem īrniekiem bija izveidojies parāds par telpu īri un komunālajiem maksājumiem, kura samaksas termiņš nokavēts par trijiem mēnešiem un ilgāk, par kopējo summu 3434 lati.

Savukārt Valsts policijas rīcībā ir viena dzīvojamā māja Smiltenē, kura tika pārņemta no likvidētās apvienības "Apsardze". Mājā dzīvo "Apsardzes" bijušā darbinieka ģimene, ar kuru īres līgums slēgts 1995.gadā uz nenoteiktu laiku. Par komunālajiem maksājumiem īrnieks norēķinās ar pakalpojuma sniedzējiem, bet rēķinus par īres maksu, kas līgumā noteikta 0,07 lati par kvadrātmetru, Valsts policija nesagatavo un īres maksu neiekasē.

Valsts robežsardzes (VRS) rīcībā ir trīs dzīvojamās platības – divi dzīvokļi Valmierā un Valkā, ko īrē VRS amatpersonas, un dzīvojamā ēka Rucavas novadā, ko īrē bijusī VRS amatpersona, tagad pensionārs. Par dzīvokļiem Valmierā un Valkā dienesta dzīvojamās telpas īres līgumi noslēgti uz amatpersonas dienesta laiku un īres maksu neparedz, bet par komunālajiem maksājumiem un apsaimniekošanu īrnieki norēķinās ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, kuras pārvaldīšanā un apsaimniekošanā dzīvokļi ir nodoti.

Īres līgums par dzīvojamo ēku Rucavas novadā noslēgts uz vienu gadu, bet līguma termiņš katru gadu tiek pagarināts. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegto informāciju tiek risināts jautājums par dzīvojamās ēkas nodošanu pašvaldībai.

Valsts kontrole secinājusi, ka Iekšlietu ministrijā un tās padotības iestādēs nav noteikta vienota dienesta dzīvokļu apsaimniekošanas un izmantošanas kārtība, kā dēļ dienesta dzīvojamās telpas netiek izmantotas atbilstoši normatīvajā aktā noteiktajam mērķim, kā arī laikus netiek iekasēta maksa par telpu īri un komunālajiem pakalpojumiem.

Lai nodrošinātu normatīvā akta prasību ievērošanu, Iekšlietu ministrijai ir jānoteic vienota dienesta dzīvojamo platību izmantošanas kārtība IeM padotībā esošajos dienestos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!