VK konstatē nepilnības vairāku ministriju gada pārskatos

Nacionālajai radio un televīzijas padomei (NRTP) ir sniegts negatīvs atzinums, jo revīzijā tika konstatēts, ka NRTP pārskatā valsts kapitāla daļas SIA BO "Latvijas Radio" un SIA BO "Latvijas Televīzijā" uz 2005.gada 31.decembri bilances postenī "Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā" ir atzītas par kopējo summu 3,98 miljoni latu un tās ir novērtētas pielietojot izmaksu metodi -. kapitāla daļas atzītas to statūtu vērtībā.

Revidenti veica kapitāla ieguldījumu novērtēšanu izmantojot pašu kapitāla metodi, par pamatu ņemot zvērināta revidenta apstiprinātu 2004.gada pārskatu. Šādi veicot ilgtermiņa ieguldījumu novērtēšanu, ieguldījumu summa veidoja 2,11 miljonus latu , kas ir par 1,87 miljoniem latu jeb par 47% mazāka nekā bilancē iekļautā. Līdz ar to sastādot gada pārskatu NRTP nav ņēmusi vērā piesardzības principu, kas nozīmē, ka aktīvi un pasīvi jānovērtē tā, lai novērtējums būtu objektīvs un atbilstu patiesai lietojuma vērtībai.

Satiksmes ministrijas bilancē valsts autoceļi uzrādīti vērtībā 226 miljonu latu vērtībā, lai gan pēc Satiksmes ministrijas aplēsēm autoceļu reālā vērtība ir aptuveni 4,8 miljardi latu, pārskatā nav uzrādītas Satiksmes ministrijai piekrītošās 429 ēkas un būves, kuru kadastrālā vērtība ir 42 miljoniem latu un zemes īpašumi 47 400 hektāru platībā, kuru kadastrālā vērtība ir gandrīz 24 miljonus latu.

Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja akciju sabiedrībā "Air Baltic Corporation" gada pārskatā nav uzrādījusi parāda saistības 6,56 miljoni ASV dolāru apmērā, kas izriet no 1996.gada 13.decembra aizņēmuma līguma, ko Privatizācijas aģentūra valsts vārdā ir noslēgusi ar akciju sabiedrību "Air Baltic Corporation";

Tāpat, izlietojot budžeta apakšprogrammas "Valsts autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un atjaunošana" līdzekļus gandrīz miljons latu apjomā neatbilstīgi nozīmējumam, finansējot pašvaldības, nav ievērotas likums "Par valsts budžetu 2005.gadam".

Izglītības un zinātnes ministrijā veiktajā revīzijā konstatēts, ka Latvijas Zinātnes padomes (LZP) 2005.gada finanšu pārskatā izdevumiem postenim Maksa par zinātniski pētniecisko darbu izpildi ir iesniegtas atskaites par 4,59 miljoniem latu izlietojumu, bet nav pievienoti attaisnojuma dokumenti, līdz ar to šajā jautājumā grāmatvedības uzskaite neatbilst normatīvo aktu prasībām.

Kultūras ministrijā veiktajā revīzijā konstatēts, ka Kultūras ministrijas konsolidētā pārskata aktīvos ir iekļautas neinventarizētas materiālās vērtības kopsummā 2,43 miljonu latu apjomā, kā rezultātā revidenti nevarēja iegūt pietiekamu pārliecību par šo aktīvu faktisko vērtību un eksistenci.

Sakarā ar to, ka Latvijas Dailes teātra grāmatvedības uzskaite neatbilst normatīvo aktu prasībām, nebija iespējams iegūt pietiekamus revīzijas pierādījumus, lai gūtu pārliecību par Kultūras ministrijas 2005.gada finanšu pārskatā konsolidētā Latvijas Dailes teātra 2005.gada finanšu pārskatu.

Īpašo uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā veiktajā revīzijā konstatēts, ka Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) plānojis un kārtējo izdevumu sastāvā iekļāvis izdevumus 1,61 miljona latu apjomā PHARE programmas projektu finansēšanai. Šīs programmas ietvaros citu iestāžu un organizāciju realizēto projektu izdevumi nav uzskatāmi par Sabiedrības integrācijas fonda kārtējiem izdevumiem, bet gan par dotācijām iestādēm un organizācijām. PHARE projektu finansēšanai paredzēto līdzekļu plānošana un attiecināšana uz iestādes kārtējiem izdevumiem neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kā rezultātā finanšu pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par SIF izdevumu struktūru.

Bērnu un ģimenes lietu ministrijā veiktajā revīzijā konstatēts, ka nav ievēroti likumā "Par valsts budžetu 2005.gadam" noteiktie ministrijai piešķirto līdzekļu izlietojuma mērķi un neatbilstoši tiem kopumā ministrija ir izlietojusi 28 000 latu, kā arī nav ievērotas Valsts sociālo pabalstu likuma prasības par to, ka valsts sociālo pabalstu izmaksas jāveic vienu reizi mēnesī.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija atlīdzību par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu un par adoptējamā bērna aprūpi 2005.gada decembrī izmaksājusi par diviem mēnešiem – gan par 2005.gada decembri, gan 2006.gada janvāri. Kopsummā atlīdzībā par 2006.gada janvāri izmaksājot vairāk nekā sešus tūkstošus latu.

2005.gada pārskatā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs apdrošināšanas izdevumus 100% apmērā norakstījis 2005.gada izdevumos, kaut gan daļa no izdevumiem būtu jāiekļauj gada pārskatā kā nākamo periodu izdevumi, kopumā 23,7 tūkst. latu apmērā. Līdz ar to nepareizi ir norādītas saistības.

Zemkopības ministrijā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka Zemkopības ministrijā nav veikta zemes un mežaudžu inventarizācija, nav nodrošināta to analītiskā uzskaite.

Iekšlietu ministrijai sniegtajā atzinumā ir vērsta uzmanība uz to, ka Valsts robežsardzē un Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē nav izstrādāti iekšējie noteikumi par darba samaksu, prēmiju un pabalstu piešķiršanas kārtību.

Valsts policijā apstiprinātajos noteikumos par Valsts policijas darbinieku ar speciālo dienesta pakāpi mēneša amatalgas piešķiršanu pastāv pretrunas ar Ministru kabineta noteikumiem – saskaņā ar MK noteikumiem iestādes vadītājs nosaka darbinieka amata kategorijai atbilstošu mēneša amatalgu, nevis struktūrvienību vadītājs, kā to paredz Valsts policijas apstiprinātie noteikumi.

Valsts policijā un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā veicot iepirkumus atsevišķos gadījumos netiek ievērotas likuma "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" prasības un pastāv risks, ka prece netiek iegādāta par iespējami zemāko cenu.

Labklājības ministrijai sniegtajā atzinumā ir vērsta uzmanība uz Labklājības ministrijas 2005.gada konsolidētajā finanšu pārskatā iekļauto sociālās aprūpes centra "Ezerkrasti" finanšu pārskatu. Sociālās aprūpes centrā "Ezekrasti" pielietotā grāmatvedības uzskaites sistēma ir nepilnīga, tā nenodrošina saimniecisko darījumu analītisko uzskaiti, iespēju kvalificētai trešai personai konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi, kā arī gūt patiesu un skaidru priekšstatu par iestādes finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kā rezultātā finanšu pārskatā ietvertā informācija nav pilnīga un ticama.

Ekonomikas ministrijai sniegtajā atzinumā ir vērsta uzmanība uz to, ka konsolidācijas procesa un ar to saistītās politikas nepilnības attiecībā uz konsolidācijā ietveramajiem pārskatiem un vienotām konsolidācijas grāmatvedības politikas pamatnostādnēm padotībā esošajās institūcijās rada risku, ka konsolidētais finanšu pārskats var tikt sagatavots kļūdaini.

Atzinumi bez iebildēm sniegti Finanšu ministrijai, Ārlietu ministrijai, Veselības ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Latvijas Valsts prezidenta kancelejai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Centrālajai zemes komisijai, Augstākajai tiesai, Satversmes tiesai, Prokuratūrai, Valsts cilvēktiesību birojam.