Foto: LETA
Valsts kontrole (VK) atzinumā par Ministru kabineta pagājušā gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību kritizē direktora palīga vietas izveidošanu Valsts administrācijas skolā (VAS), norādot, ka skolas mērķi un uzdevumi joprojām nav skaidri, bet jaunā štata vieta no budžeta prasa papildus 20 000 latu.

VK norāda uz risku valsts budžeta līdzekļu nelietderīgai izmantošanai VAS, jo, "nemainoties VAS funkcijām un uzdevumiem, tika izveidota jauna amata vieta – direktora palīgs ar amata pienākumiem, kuri pārklājas ar esošo darbinieku pienākumiem", vienlaikus palileinot skolas administratīvos izdevumus šim gadam par 20 tūkstošiem latu direktora palīga atlīdzības nodrošināšanai. Turklāt jaunizveidotajā amatā tika pārcelts iepriekšējais VAS direktors.

Izvērtējot iepriekšējā finanšu revīzijā konstatēto kļūdu un nepilnību novēršanu, VK secina, ka vēl arvien nav skaidra redzējuma par VAS tālāko darbību un veicamajiem uzdevumiem valsts civildienesta profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā.

Gan Kancelejai, gan VAS 2010.gadā tika piešķirti papildu resursi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - attiecīgi 65 tūkstoši latu un 30 tūkstoši latu. Šie līdzekļi, VK ieskatā, piešķirti un izlietoti iepriekš paredzamiem un iestādes budžetā plānojamiem izdevumiem, kas neatbilst normatīvajā aktā noteiktajam. Piemēram, piešķirtie līdzekļi izlietoti Ministru kabineta sēžu audioierakstu nodrošināšanai, lifta nomaiņai, datortehnikas un programmatūras iegādei, komunālo pakalpojumu apmaksai.

VK pēc revīzijas Kancelejai sniegusi piecus ieteikumus, kuru īstenošanas rezultātā tiks noteikts rīcības plāns VAS tālākās darbības nodrošināšanai un kopumā tiks uzlabota resora "Ministru kabinets" rīcībā esošo finanšu līdzekļu vadība, veicinot to efektīvu un lietderīgu izlietošanu.

Jau vēstīts, ka VAS līdzšinējais direktoprs kļuva par direktora palīgu pēc tam, kad skolas vadītājas amatā valdība iecēla ilggadīgo Valsts Kancelejas direktora vietnieci Baibu Pētersoni. Viņa amatu atstāja drīz pēc tam, kad Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane nolēma nekandidēt uz ceturto termiņu. Izmaiņas VAS vadībā un štatos tika skaidrotas ar to, ka skolai būs nozīmīga loma, lai sagatvotu Latvijas ierēdniecību Eiropas Savienības prezidentūrai, kas Latvijai būs jāzuņemas 2015.gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!