VK kritizē IeM profesionālās izglītības sistēmu; bez atbilstošās kvalifikācijas strādā 4000

IeM sistēmas dienestos strādā vairāk nekā 4000 amatpersonu, kurām nav dienestam atbilstošas izglītības, no tām vislielākais skaits – vairāk nekā 2400 amatpersonas – bez attiecīgas profesionālās izglītības strādā Valsts policijā (VP), portālu "Delfi" informēja VK.

Revīzijā konstatēts, ka Valsts policijas koledžā netiek realizēta mācību programma, kas dotu iespēju personām ar iepriekšēju darba pieredzi iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Valsts policijas koledža 2010.gadā apmācīja 75 kadetus programmā "Valsts objektu apsardze", kuri pēc mācību pabeigšanas neieguva kārtībnieka amatam nepieciešamo 2.profesionālās kvalifikācijas līmeni, tomēr šie kadeti tika pārcelti dienestā VP Objektu apsardzes pārvaldē kārtībnieka amatā.

Tāpat VK konstatēja, ka vairākas VP amatpersonas vienlaikus strādā pilnu darba slodzi gan policijā, gan pedagoga amatā Valsts policijas koledžā. Tas, pēc VK domām, rada risku, ka nav nodrošināta optimāla darba organizācija un VP amatpersonu darba laika uzskaite var neatbilst faktiskajai situācijai.

VK secināja, ka pašlaik nav arī izdots normatīvais akts par IeM sistēmas koledžu finansēšanas kārtību. Tā rezultātā koledžām piešķirtais finansējums nav saistīts ar koledžās īstenotajām izglītības programmām un izglītojamo skaitu. Analizējot apmācību procesu kopumā IeM sistēmas koledžās laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam, konstatēts, ka izglītojamo skaits ir samazinājies par 28,8%, bet kopējais darbinieku skaits - tikai par 8,2%, tai skaitā pedagoģiskais personāls – tikai par 2,7%.

VK arī norāda, ka IeM nav nodrošinājusi pietiekamu uzraudzību pār Valsts policijas koledžas un Valsts robežsardzes koledžas īstenotajiem projektiem mācību infrastruktūras attīstībai. Piemēram, Valsts policijas koledža īstenoja Norvēģijas valdības finanšu palīdzības projektu par 206 000 latu koledžas reģionālo klašu aprīkošanai. Tomēr pretēji projekta līguma nosacījumiem un noslēguma pārskatā sniegtajai informācijai vairāk nekā puse iegādātā aprīkojuma ir izvietota ārpus reģionālajām klasēm – VP un Valsts policijas koledžas telpās, tai skaitā VP priekšnieka un koledžas direktora darba telpās. Turklāt aprīkojums 30 900 latu vērtībā gadu pēc tā iegādes vēl arvien tiek glabāts koledžas noliktavā.

Lai pilnveidotu IeM sistēmas koledžu darbību, IeM ir apņēmusies ieviest VK ieteikumus. IeM sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā noteikumu projektu par ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas kārtību, nodrošinās vadlīniju izstrādi amatpersonu iesaistei mācību procesā un uzraudzīs, lai padotības iestādes izdarītu grozījumus iekšējos normatīvajos aktos, kas nosaka dienesta pienākumu izpildes, darba laika organizācijas un uzskaites kārtību, informēja VK.

Lai izpildītu VK ieteikumus, iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) jau 23. februārī ir uzdevusi atbildīgajām padotības iestādēm un ministrijas struktūrvienībām noteiktajos izpildes termiņos novērst konstatētās nepilnības un pilnveidot iekšlietu sistēmas koledžu darbību, informē Iekšlietu ministrija.

IeM sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā noteikumu projektu par ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas kārtību, nodrošinās vadlīniju izstrādi amatpersonu iesaistei mācību procesā un uzraudzīs, lai padotības iestādes izdarītu grozījumus iekšējos normatīvajos aktos, kas nosaka dienesta pienākumu izpildes, darba laika organizācijas un uzskaites kārtību.

Ministrija skaidro, ka situācija ir izveidojusies vēsturiski katrai no IeM padotības iestādēm – Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, veidojot savu profesionālās izglītības iestādi atbilstoši dienesta specifikai, struktūras veidošanas pamatprincipiem un pieejamajiem resursiem. Savukārt turpmāk Iekšlietu ministrija apņemas veidot vienotu izglītības politiku padotības iestāžu koledžās.

Lai panāktu budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu, IeM līdz šā gada beigām ir ieplānojusi grozīt normatīvos aktus un izstrādāt nepieciešamos iekšējos normatīvos aktus, kā arī veikt koledžu finansējuma sadali atbilstoši īstenotajām pamatfunkcijām.

Paredzēts arī sabalansēt pedagoģiskā personāla atalgojuma sistēmu, pilnveidot izglītības programmu saturu, kā arī pastiprināti kontrolēt valsts budžeta līdzekļu ekonomisku izlietojumu VK norādītajās pozīcijās.

Savukārt, lai mazinātu bez amatam atbilstošās izglītības amatpersonu skaitu dienestos, lielāks akcents tika likts uz amatpersonu izglītošanu profesionālās izglītības programmās nepilna laika studijās, kā arī uz profesionālās pilnveides programmu īstenošanu, kas revīzijas laikā veiktajos aprēķinos netika iekļautas.

Vienlaikus jāatgādina, ka saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma Pārejas noteikumiem, jaunākie un vecākie virsnieki bez amatam atbilstošas augstākās izglītības amatu ieņemt var līdz 2016.gada 1.jūlijam.