Foto: LETA
Valsts aizsardzībai atvēlētie līdzekļi tiek ieguldīti aizsardzības spēju attīstībā un pēdējos gados nav konstatēta prettiesiska rīcība ar piešķirto finansējumu, secinājusi Valsts kontrole (VK). Tomēr joprojām pastāv trūkumi plānošanā, kas aizsardzības spēju attīstību kavē, atzīst institūcija.

VK trešdien prezentēja revīzijas rezultātus par Aizsardzības ministrijas tēriņiem laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam. Kopš 2015. gada aizsardzības budžets ir atzīts par valdības prioritāti un ir nemitīgi pieaudzis – tuvākajos gados tas pārsniegs 600 miljonus eiro. Vairāk nekā 200 miljoni eiro tiek tērēti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumiem.

Aizsardzībai piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāte ir nacionālās drošības jautājums un aizsardzības resora pienākums pret sabiedrību, norāda VK. Tāpēc no atbildīgās ministrijas, ņemot vērā finansējuma apmēru, tiek gaidīta izcilība, trešdien VK telpās žurnālistiem skaidroja Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa.

Tā kā detalizēta informācija par revīzijā konstatēto nozares specifikas dēļ ir ierobežotas pieejamības, VK revīzijas rezultāti netiek publiskoti pilnā apmērā.

Revīzijā detalizēti izvērtēts vismaz 215 miljonu eiro izlietojums un netika konstatēti tādi tiesību aktu pārkāpumi vai neatbilstības, kas radītu šaubas par līdzekļu atbilstošu izmantošanu. Tomēr VK vērš uzmanību uz problemātiskiem jautājumiem, kas to nerisināšanas gadījumā var negatīvi ietekmēt budžeta izlietošanas efektivitāti.

Risks 5,5 miljonus vērtu ieroču efektīvai ieviešanai

Militārajā nodrošinājumā jāņem vētrā ne tikai iekārtas vai sistēmas iegādes izmaksas, bet arī turpmākie dzīvescikla izdevumi, kas ietver ieviešanu, lietošanu, personāla apmācību, infrastruktūru, uzglabāšanu, uzturēšanu un remontu, rezerves daļas, savietojamību ar citām sistēmām un utilizāciju.

VK jau iepriekšējās revīzijās konstatējusi, ka dzīvescikla apzināšana un plānošana ir aizsardzības nozares vājā vieta. VK konstatējusi vairākus gadījumus, kad iepirkumu izpētes posmā netika pilnībā ņemts vērā viss dzīvescikls – kā iekārta tiks uzturēta, cik tas izmaksās, kur un kā tiks veikta apkope, kur tiks iegādātas rezerves daļas, savietojamība ar pašreizējām sistēmām, uzglabāšanas iespējas utt.

Tā rezultātā veidojas situācijas, ka iegādātais aprīkojums nevar tikt izmantots, neskatoties uz lielajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Dažkārt lēmumi par aprīkojuma iegādi bijuši sasteigti un nepietiekami izvērtēti, norāda VK.

VK atgādina, ka tāda bijusi piecu pretmīnu kuģu iegāde no Nīderlandes 2009. gadā. Netika apzinātas kuģu ekspluatācijas izmaksas, ar to saistītās infrastruktūras attīstības izmaksas un personāla apmācības pasākumi, kas ievērojami ietekmēja iespējas kuģus izmantot.

Tāpat vērā neņemtas apkopes izmaksas apturēja iespējas turpināt 2007. gadā sāktos pretgaisa aizsardzības spēju attīstības pasākumus un nebija iespējas izmantot par 4,4 miljoniem iegādātās raķešu sistēmas. VK neatklāj, par kādām raķetēm ir runa, bet laika periodā pēc 2007. gada tika iepirktas pretgaisa aizsardzības sistēmām "RBS-70".

Arī 2018. gadā konstatēts gadījums, kad ieroču sistēmas iegāde nav notikusi atbilstoši plānošanas procesam. Iegāde veikta sasteigti, bez pietiekama izvērtējuma par sistēmas integrēšanu un savietojamību ar pašreizējo ekipējumu, neizvērtējot personāla apmācības vajadzības, kā arī bez pietiekamas informācijas par sistēmas ieviešanas, uzturēšanas un ilgtspējas nodrošināšanas izmaksām.

"Tā rezultātā pastāv būtiski riski, ka par 5,5 miljoniem eiro iegādātā ieroču sistēma tiks efektīvi ieviesta un izmantota," norāda VK.

Arī šīs ieroču sistēmas nosaukumu VK neatklāj. Ņemot vērā VK revīzijas ziņojuma kontekstu, runa ir par pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, iespējams, pretgaisa aizsardzības radariem vai no Dānijas iepirktajām "Stinger" raķetēm.

Nepietiekamu dzīvescikla plānošanu VK saskata arī vērienīgajā kājnieku mehanizācijas projektā, kura pirmā posma īstenošanai līdz 2024. gadam nepieciešami vismaz 240 miljoni eiro.

VK revīzijā par 2018. gadu konstatēts, ka joprojām nav panākts redzams progress bruņutehnikas remonta bāzes izveidē, lai gan tā ir nepieciešama jau kopš 2017. gada. No Lielbritānijas iegādātā bruņutehnika jau tiek izmantota mācībās, bet, iztrūkstot atbilstošai tehniskajai apkopei un remontdarbiem, pastāv risks, ka tehnika netiks atbilstoši uzturēta un var netikt izmantota paredzētajam mērķim, brīdina VK.

Angļu lietoto bruņumašīnu iegādes procesā valsts intereses gan ir aizstāvētas un rūpīgi sekots, lai briti izpilda visas savas līguma saistības, atzīst Grīnhofa. "Valsts interešu aizsardzība šajā iepirkumā tika izpildīta augstākajā līmenī," viņa norāda žurnālistiem.

Ekipējuma trūkums var bremzēt Zemessardzi

Aizsardzības spēju ieviešanā tiek izmantota projektu pieeja, nodrošinot atbilstoša līmeņa uzraudzību un noteiktos termiņos sasniedzot mērķi. Ministrija pēc iepriekšējiem VK kontroles ieteikumiem ir izstrādājusi iekšējos projekta vadības noteikumus.

Tomēr, kā secina VK, aizvien vēl tiek konstatēti trūkumi projektu vadībā – tie ne vienmēr notiek atbilstoši pašas ministrijas noteiktajiem principiem.

Kā fundamentāli svarīgu aizsardzības spēju stiprināšanā VK izceļ kvalitatīvu plānošanas procesu ar definētiem mērķiem un sasniegtā novērtēšanas sistēmu.

"Valsts kontrole savās revīzijās ir vērsusi Aizsardzības ministrijas uzmanību uz to, ka aizsardzības aprīkojuma iegāžu plānošanai un infrastruktūras attīstībai trūkst ilgtermiņa redzējuma, kas noved pie neveiktām vai, gluži pretēji, sasteigtām iegādēm, laikus neizbūvētas infrastruktūras, kas ietekmē ne viena vien prioritārā aizsardzības spēju pasākuma īstenošanu," norāda VK.

Nepilnības plānošanas procesā VK konstatējusi Zemessardzes attīstībai piešķirto līdzekļu izlietojumā. No 2015. līdz 2017. gadam revīzijās konstatēts, ka nepilnības materiāli tehniskā nodrošinājuma plānošanas un iegādes jomā var negatīvi ietekmēt Zemessardzes attīstību.

VK sniedz piemēru, ka Zemessardzes mērķu sasniegšanu un pilnvērtīgu apmācības procesu var kavēt individuālā ekipējuma trūkums. "Vienlaikus revidenti ir atzinuši, ka nodrošinājuma nepietiekamība aizsardzības resorā šobrīd vairs nav saistīta ar finanšu resursu trūkumu, bet gan nepilnībām nodrošinājuma plānošanā," secina VK.

Tāpat plānotajā termiņā nav uzsākta Zemessardzei nepieciešamās infrastruktūras – poligonu un šautuvju – attīstība, lai gan tā bija noteikta par prioritāti, par 2016. gada revīzijā secināto informē VK.

No 2015. līdz 2018. gadam Valsts kontrole Aizsardzības ministrijai sniegusi 48 ieteikumus darbības rezultātu uzlabošanai. No tiem līdz 2019. gada jūnija beigām ieviesti 25. Pārējo 23 ieteikumu ieviešana turpinās – Aizsardzības ministrija apņēmusies ieviest pilnībā visus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!