Tieši iepriekš nosauktā iemesla dēļ Latvijas Republikas 2005.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļā sniedz nepilnīgu informāciju. Valsts kontroliere piebilst, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esoša datorprogramma ļauj labot VK norādītās nepilnības.
Nākamais samezglojums, uz ko VK vērš uzmanību, ir nodokļu administrēšana. VK norāda, ka iespējams, korupcijas avots ir tas, ka valstī nav vienotu nosacījumu nodokļu atvieglojumu piešķiršanai un soda naudas par nodokļu nemaksāšanu noteiktajā termiņā aprēķināšanai.
Šobrīd katra VID reģionālā iestāde šos nosacījumus piemēro atšķirīgi un attieksme pret nodokļu maksātājiem ir atšķirīga, skaidrojusi Valsts kontroliere.
Revīzijā par valsts budžeta izdevumiem atklāts, ka ministrijas turpina veikt tām piederošās zemes, meža audžu un ceļa infrastruktūru objektu novērtēšanu. Uz 2005.gada 31.decembri saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem visa valstij un pašvaldībām piederošā zeme bija jānovērtē, tomēr šis darbs nav paveikts.
VK arī norāda, ka 2005.gada pārskatā par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem ir iekļauts arī Tieslietu ministrijas (TM) 2005.gada finanšu pārskats. Veicot revīziju šajā ministrijā, VK neesot guvusi pārliecību, ka TM pakļautības iestādes – Tiesu administrācijas – finanšu pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par finansiālo stāvokli (darbības rezultātiem, naudas plūsmu) uz 2005.gada 31.decembri.
VK atteicās sniegt atzinumu TM. Šā iemesla dēļ VK nevarēja iegūt pietiekamus revīzijas pierādījumus attiecībā uz konsolidācijā iekļauto TM finanšu pārskata pareizību. Izņemot iepriekš nosauktos gadījumus, 2005.gada pārskats par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem sniedz patiesu un skaidru priekšstatu atbilstīgi Latvijas Republikas likumam par budžetu un finanšu vadību un likumam "Par valsts budžetu 2005.gadam".
Valsts budžeta naudas ieņēmumi pērn 3,2, bet izdevumi – 3,3 miljardi latu. Valsts konsolidētās grāmatvedības bilances aktīvi pērn bija 5,1 miljards latu.
VK jau ir sniegusi 26 atzinumus par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2005.gada pārskatu sagatavošanas pareizību. Atzinumi bez iebildēm ir sniegti 16 gadījumos, tostarp četros gadījumos akcentēti atsevišķi apstākļi, septiņos gadījumos ir sniegts atzinums ar iebildēm, divos gadījumos ir sniegts negatīvs atzinums un vienā gadījumā VK ir atteikusies sniegt atzinumu.
VK speciāliste Līva Ulmane informē, ka pārliecību par 556 pašvaldību gada pārskatiem VK guvusi, pamatojoties uz zvērinātu revidentu veikto darbu un viņu sniegtajiem atzinumiem: 495 pašvaldībām sniegti atzinumi bez iebildēm, tostarp 69 pašvaldībām norādīti apstākļu akcentējumi, 59 pašvaldībām sniegti atzinumi ar iebildēm un divām pašvaldībām sniegti negatīvi atzinumi. Pašvaldību, kurām sniegti atzinumi ar iebildēm vai negatīvi atzinumi, aktīvi uz 2005.gada 31.decembri bija 907 000 000 latu, kas veido gandrīz 40% no visu pašvaldību kopējiem aktīviem.