Foto: DELFI
Valsts un pašvaldību institūcijas, kas atbild par Pasaules Bankas aizdevuma sociālajam drošības tīklam un sociālā sektora reformām, ir nepamatoti izlietojušas valsts un pašvaldību līdzekļus 462 167,28 latu apmērā, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

VK aicina sakārtot pašvaldību sociālo dienestu kontroli, kā arī pilnveidot normatīvos aktus, lai nepieļautu situācijas, kad trūcīgas ģimenes statuss ir piešķirts arī ģimenēm, kurām pieder vairāki nekustamie īpašumi vai transportlīdzekļi, vai arī kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pārsniedz trūcīgas ģimenes ienākumu līmeni.

Tā, piemēram, trūcīgas ģimenes statuss piešķirts ģimenei, kurai pieder deviņi transportlīdzekļi, no kuriem divi transportlīdzekļi iegādāti trūcīgas ģimenes statusa laikā, vai arī par trūcīgu atzīta ģimene, kurai pieder seši transportlīdzekļi un četri nekustamie īpašumi. 73% no šādām ģimenēm nepamatoti piešķirts arī garantētā minimālā ienākuma pabalsts – kopumā 116 371,75 latu apmērā. Trūcīgas ģimenes statuss dod tiesības saņemt arī atvieglojumus nekustamā īpašuma nodokļa samaksai vai veselības aprūpes pakalpojumu un kompensējamo medikamentu saņemšanai.

Tāpat VK aicina Labklājības ministriju pārskatīt bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtību personām ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz 19 gadiem, kurām sākotnēji aprēķinātais bezdarbnieka pabalsts ir mazāks par 45 latiem.

Līdz 2011.gada beigām šiem cilvēkiem pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos tas tiek izmaksāts 45 latu apmērā, nevērtējot sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru. Šī bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība ne tikai neatbilst valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem, bet arī Satversmē nostiprinātam vienlīdzības principam, jo personām ar apdrošināšanas stāžu virs 20 gadiem visā pabalsta izmaksas laikā bezdarbnieka pabalsts tiek izmaksāts tikai atbilstoši veiktām iemaksām, negarantējot minimālo pabalsta summu 45 latu apmērā. Bezdarbnieka pabalstiem minētām personām nepamatoti izlietoti 342 088 lati.

Tāpat VK kritizē "simtlatnieku" programmu, norādot, ka Nodarbinātības valsts aģentūra un pašvaldības nav nodrošinājušas darba praktizēšanas vietu izveidi, personu iesaisti un inventāra iegādi saskaņā ar valdības noteikumiem un programmas mērķi.

Tā, piemēram, šajā programmā tiek iesaistīti arī tie bezdarbnieki, kuri saņem bezdarbnieka pabalstu vai no tā saņemšanas ir atteikušies, vai arī iepriekš ir bijuši nodarbināti tajā pašā institūcijā, kurā tiek organizēta darba praktizēšana. Pasākuma ietvaros ir iegādāts arī tāds inventārs, kas nav saistīts ar veicamo darbu pienākumiem.

VK arī norāda, ka valstī netiek apkopota informācija par pašvaldību sociālo dienestu izsniegtām izziņām, kas dod tiesības saņemt atbrīvojumu no pacienta iemaksas un pacienta līdzmaksājuma vai arī kompensējamos medikamentus bez pacienta līdzmaksājuma. Tāpēc Veselības ministrijai, plānojot veselības pasākumu realizācijai nepieciešamo finansējumu, nav pieejama objektīva informācija par potenciālo pakalpojumu saņēmēju skaitu un pakalpojumu saņemšanas termiņiem.

Revīzija "Valsts un pašvaldību iestāžu darbība, nodrošinot saistību izpildi saskaņā ar Latvijas Republikas un Pasaules Bankas līgumu "Aizdevums sociālā drošības tīkla un sociālā sektora reformu īstenošanai" un Pasaules Bankas Programmas dokumentu" veikta par laiku no šī gada janvāra līdz jūnija beigām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!