Foto: PantherMedia/Scanpix

Veselības ministrija (VM) nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atgūšanu un nav izveidojusi efektīvu rezidentūras valsts budžeta finansējuma izlietojuma uzraudzības mehānismu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Šādas rīcības rezultātā septiņu gadu laikā pieckāršojies rezidentūru nebeigušo personu skaits, un valsts nav atguvusi izlietotos budžeta līdzekļus teju miljona eiro apmērā, portālam "Delfi" pavēstīja Valsts kontroliera biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Kozlovska.

VM programmai "Rezidentu apmācība" 2015. gadā paredzēti 9,739 miljoni eiro, kas ir par 22% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Normatīvajos aktos ir noteikti vairāki rezidentu un VM pienākumi un atbildība, piemēram, rezidentiem, kuri studijas rezidentūrā uzsāka līdz 2011. gada augusta beigām, pēc rezidentūras beigšanas ir pienākums trīs gadus strādāt ārstniecības iestādē, bet rezidentiem, kuri studijas rezidentūrā sāka no 2011. gada septembra līdz šā gada marta beigām, pēc rezidentūras beigšanas ir pienākums vismaz 36 mēnešus piecu gadu laikā gūt ienākumus Latvijā un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda uzņemtos pienākumus, ir atskaitīta no augstskolas nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, VM ir jāpieņem lēmums par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu.

Veicot pārbaudi par laiku no 2009. līdz 2015. gadam, VK atklājusi, ka šajā laikā studijas rezidentūrā pabeiguši un ieguvuši diplomu 817 ārsti, kuri rezidentūrā studējuši par valsts budžeta līdzekļiem.

VK ieskatā liels ir rezidentūru nepabeigušo īpatsvars, jo septiņu gadu laikā rezidentūru nav pabeigušas 124 personas, turklāt ik gadu palielinās rezidentūru nebeigušo personu skaits – no 4% 2009.gadā līdz 20% 2015. gadā.

VM revīzijā paskaidroja, ka ministrijas darbinieki nav sazinājušies ar personām, kuras atskaitītas no rezidentūras, lai noskaidrotu atskaitīšanas iemeslus, un netiek veikti arī pasākumi, lai atgūtu rezidentūras laikā izlietotos valsts budžeta līdzekļus.

"VM bezdarbības rezultātā valsts nav atguvusi izlietotos budžeta līdzekļus rezidentu apmācībai 0,9 miljonu eiro apmērā no 124 personām, kuras septiņu gadu laikā nav pabeigušas rezidentūru," norāda VK.

Turklāt ne visas personas, kuras ir beigušas rezidentūru, ir izpildījušas uzņemtās saistības pilnā apmērā. Revīzijā, analizējot rezidentūras apmācības pabeigušo personu (to, kas studijas uzsāka līdz 2011. gadam) apņemto pienākumu izpildi – noteiktu laiku strādāt normatīvajos aktos definētajā ārstniecības iestādē, - konstatēts, ka 30% jauno speciālistu normatīvo aktu prasības un uzņemtos pienākumus nav ievērojuši.

Pārbaudes laikā VK arī konstatēja, ka VM neveic personu pienākumu izpildes uzraudzību pēc rezidentūras studiju beigām.

"Šis ir kārtējais gadījums, kad neefektīvas pārvaldības dēļ valstij jācieš liela apmēra zaudējumi," komentē valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Revidenti arī norāda, ka normatīvā akta prasība, kas bija spēkā no 2011. gada septembra līdz šā gada marta beigām, – pēc rezidentūras beigšanas vismaz 36 mēnešus piecu gadu laikā gūt ienākumus Latvijā - nenodrošina valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas mērķa sasniegšanu – papildināt veselības aprūpes nozari ar jauniem speciālistiem, – jo nenosaka rezidenta pienākumu strādāt veselības aprūpes nozarē, bet gan vispārīgi paredz pienākumu strādāt Latvijā.

Revidentu ieskatā šīs prasības izpildes uzraudzība prasa arī nesamērīgus administratīvos resursus - ir jāapkopo dati par personu piecu gadu laikā samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli un tie jāsalīdzina ar rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu kopsummu.

Valsts kontrole VM ir sniegusi divus ieteikumus, lai nodrošinātu normatīvā akta par rezidentūras finansēšanu izpildi un lai īstenotu efektīvu uzraudzību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!