Kultūras ministrija (KM) un valsts aģentūra "Jaunie "Trīs brāļi"" (J3B), projektējot, būvējot un finansējot valsts kultūras objektus, nav nodrošinājusi valsts interešu ievērošanu un budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Nepilnības atklātas visās revīzijas vērtētajās jomās, informē VK.

VK konstatējusi, ka valsts politikas plānošanas dokumentos nav skaidri definēti lielo investīciju projektu mērķi. Nacionālas nozīmes kultūras objektu būvniecības prioritārie uzdevumi noteikti tikai 2006.gadā, kad jau bija uzsākti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB), Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja projekti. Rezultātā sabiedrības ieguvums nav atbilstošs izlietotajam līdzekļu apjomam, uzskata VK.

Piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietots gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt no Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem 74 340 lati izlietoti ar projektu nesaistītiem mērķiem.

VK arī norāda uz riskiem līgumā ar "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu", kas parezdēja Andrejsalas detālplānojuma un Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas meta izstrādē un Finansēšanā, jo aģentūra līgumā apņēmās segt uzņēmuma izdevumus, ja līgumā paredzētas saistības nebūs izpildītas aģentūras vainas dēļ. Noslēdzot vienošanos ar SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", J3B pārkāpa tam piešķirtās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz 526 912 latu apmērā. Turklāt KM neveica nekādas darbības, lai novērstu nelikumīgo J3B rīcību, norāda VK.

Arī vismaz 209 386 lati no LNB projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Turklāt J3B noslēgtais būvniecības līgums par 135,3 miljoniem latu nenodrošina LNB uzcelšanu par iespējami mazāko cenu, uzskata VK. Līgums slēgts, neskatoties uz eksperta slēdzienu, ka piedāvājumi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 116,5 miljonus latu, ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi. Toties tika ņemts vērā Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota un atbilst tirgus situācijai, lai gan tam nebija ekspertīzes pamatojuma.

KM un pilnsabiedrības "Nacionālā Būvkompāniju apvienība" (NBA) līguma samaksas noteikumi par paveiktajiem darbiem un to uzskaiti ir dažādi interpretējami, kā rezultātā iespējams, ka no ietaupījumiem, kas radušies būvniecības izmaksu deflācijas un samazināto būvapjomu dēļ, tiks segti NBA prasījumi par papildus veiktajiem darbiem vismaz 2,43 miljonu latu apjomā, norāda VK.

VK uzskata, ka J3B rīkojusies nesaimnieciski, veicot otru avansa maksājumu NBA 8 miljonu latu apmērā, neskatoties uz to, ka NBA rīcībā vēl bija jau iepriekš samaksātais avanss 5 miljonu latu apmērā. Turklāt tas notika laikā, kad bija nepieciešams nodrošināt iespējami racionālu un taupīgu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu, uzsver VK.

VK arī norāda, ka, neraugoties uz valdības uzdevumu KM kopīgi ar Valsts īpašuma fondu un Rīgas domi pārņemt valsts īpašumā LNB būvniecībai nepieciešamos zemes gabalus, valsts budžetam radīti papildu izdevumi vismaz 2,41 miljonu latu apmērā, jo atbildīgās institūcijas nespēja vienoties par nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem, lai atrisinātu jautājumu par citas līdzvērtīgas dzīvojamās telpas ierādīšanu īrniekiem.

VK arī pieļauj, ka, plānojot telpu platību LNB darbības nodrošināšanai, ir palielinātas projekta izmaksas, jo iecerētais lasītāju vietu skaits nav pamatots ar pētījumiem. Pēc VK aprēķiniem, jaunajā ēkā to ir 4,5 reizes vairāk nekā esošajās LNB lasītavās. 5,1% jeb 2093 kvadrātmetrus no LNB kopējās platības veidos telpas publiskajiem pasākumiem, no kuriem katru gadu paredzēts gūt ieņēmumus 0,48 miljonu latu apmērā. LNB darbības nodrošināšanai nepieciešamo infrastruktūru ir paredzēts izvietot ārpus LNB jaunās ēkas, veicot papildus projektēšanas un būvniecības darbus.

Arī LNB projekta finansējuma plānošana ir nepilnīga, uzskata VK. Pēc VK aprēķiniem, lai īstenotu LNB projektu no 2010.gada līdz projekta pabeigšanai nepieciešami 192,16 miljoni latu, bet valsts budžetā pašlai ieplānotās saistības ir par 73,27 miljoniem mazākas.

Savukārt KM norāda, ka, pēc J3B likvidācijas pārņemot lielos kultūras projektus, ir ieviesusi un plāno ieviest vairākus "uzlabojošus risinājumus" LNB projekta administrēšanā, kas atbilst arī VK sniegtajiem ieteikumiem, informē ministrijas preses sekretāre Dace Vizule. Piemēram, VK ieteikusi KM "Gaismas pils" projekta finansējumu plānot visam projektam kopumā, ko ministrija arī dara, ietverot gan bibliotēkas ēkas būvniecības, gan tās infrastruktūras objektu izbūves prognozējamās izmaksas.

KM arī ir izstrādājusi trīs LNB projekta infrastruktūras izbūves risinājumus, kuru izmaksas būtiski atšķiras. Izstrādātie varianti janvāra vidū nodoti izvērtēšanai finanšu ministra Einara Repšes (JL) vadītajai LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomei, ar kuras atbalstu KM izstrādātās LNB būvniecības stratēģijas virzīs izskatīšanai valdībā. Detalizētus stratēģiskos risinājumus, piedāvājot divus variantus ar atšķirīgiem būvdarbu pabeigšanas termiņiem – 2012.gada novembris un 2014.gada 1.ceturksnis -, KM sagatavos iesniegšanai valdībā tuvākajā laikā.

Ministrija norāda, ka LNB projektā kopš tā sākuma apgūti 54,5 miljoni latu, no kuriem 34 miljoni latu ieguldīti tieši LNB ēkas būvniecībā. Pārējās izmaksas veido LNB ēkas un infrastruktūras projektēšanas darbi, būvlaukuma sagatavošana, nekustamo īpašumu atsavināšana, Silakroga grāmatu krātuves izbūve, priekšprojekta darbi un ekspertu piesaiste. KM uzsver, ka līdz pagājušā gada beigām līdzekļu ietaupījums LNB būvniecībā uz paveikto darbu apjomu sasniedzis vairāk nekā divus miljonus latu, salīdzinot ar iepriekš plānotajām izmaksām.

Tāpat KM plāno strukturālas izmaiņas projektā, lai uzlabotu projekta vadību un kontroli pār to. KM veidos atsevišķu struktūrvienību, kuras darbinieku tiešie pienākumi būs saistīti ar LNB projektu. Uz struktūrvienības vadītāja amatu ministrija plāno sludināt atklātu konkursu. Pretendentu vērtēšanas komisijā uzaicinās piedalīties arī sabiedrības par atklātību "Delna" un LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes pārstāvjus.

KM arī norāda, ka abu pārējo VK ziņojumā minēto projektu - Akustiskās koncertzāles un Laikmetīgās mākslas muzeja - virzība ir apturēta.

Likumības revīziju Kultūras ministrijā un J3B Valsts kontrole veikusi par laiku no 2005.gada 15.aprīļa līdz pērnā gada 16.oktobrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!