Foto: Edijs Pālens
Valsts kontrole uzskata, ka valdība un Finanšu ministrija (FM) pērnā gada nogalē, atbalstot ieekonomēto līdzekļu pārdali starp dažādām programmām, ļāvusi atsevišķām ministrijām palielināt izdevumus dažādiem mērķiem, tai skaitā algām, tādējādi ignorējot fiskālās disciplīnas pasākumus.

Tā atzīts Valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pērnā gada nogalē Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) nosūtītajā vēstulē "par Ministru kabineta (MK) lēmumu pretrunīgumu".

Sudraba aicina "veikt pasākumus pret to institūciju vadītājiem", kas pieļāvuši finanšu disciplīnas pārkāpumus, liecina portāla "Delfi" rīcībā nonākusī Sudrabas vēstule Daudzem.

Vēstulē Sudraba Saeimas priekšsēdētājam norāda uz virkni FM rīkojumu, kas pārkāpj Saeimas noteikto stingro fiskālo politiku un paredz finansējuma palielinājumu.

"Valsts kontrole ir iepazinusies ar atsevišķiem FM rīkojumiem attiecībā uz apropriāciju pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem un secinājusi, ka atsevišķu ministriju budžetos ir iespējas pārdalīt līdzekļus no programmām, kuras nav tieši saistītas ar institūciju finansēšanu un tajos ir izveidojusies ekonomija, novirzot līdzekļus citu programmu izdevumiem, lai finansētu institūciju uzturēšanas izdevumus, tai skaitā atalgojumus," teikts Sudrabas vēstulē.

Kā piemēru Sudraba min FM 6.novembra rīkojumu, ar kuru "Valsts ieņēmumu dienesta atlīdzībai palielināti izdevumi par 788 tūkstošiem latu, pārdalot finansējumu no programmas "Legālai preču apritei nepieciešamās dokumentācijas nodrošināšana" (programmas mērķis – nodrošināt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa marku pasūtīšanu, saņemšanu un izsniegšanu) un programmas "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" ietvaros (no izdevumiem "preces un pakalpojumi" un "kapitālie izdevumi"), tādējādi neievērojot iepriekš pieņemtos Ministru kabineta lēmumus par vienotajiem līdzekļu samazinājumiem," teikts vēstulē.

Sudraba norāda, ka ar 6.novembra FM rīkojumu pārdalīti līdzekļi arī starp Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Zemkopības, Satiksmes, Labklājības, Kultūras un Veselības ministrijas programmām un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem. "Iespējas pārdalīt līdzekļus arī šajās ministrijās liecina par to, ka atsevišķās programmās ir izveidojusies izdevumu ekonomija, kas pieļauj mainīt izlietojuma mērķus. Kādiem mērķiem izdevumi pārdalīti no FM rīkojuma nav skaidrs, jo rīkojumā nav informācijas par veikto izmaiņu nepieciešamību," pauž Sudraba.

Tāpat vēstulē Daudzem Sudraba norāda uz neatbilstošu finansējuma izmantojumu FM apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Šīs programmas finansējums izmatojams katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un zaudējumu kompensēšanai, savukārt valdība pēdējo mēnešu laikā šos līdzekļus tērējusi citiem mērķiem, tostarp "budžeta institūciju iepriekš uzņemtu saistību finansēšanai - nodokļu maksājumu parādu, telpu un transportlīdzekļu nomas, kā arī citu ikdienas izdevumu finansēšanai".

"Iepriekš minētā informācija liecina, ka netiek ievērots likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktais un ir pieļauts, ka budžeta finansētu institūciju vadītāji uzņēmušies saistības attiecībā uz budžeta līdzekļiem bez asignējuma vai pilnvaras plānotajām saistībām nākotnē. Netiek ievērotas FM pamatbudžeta apakšprogrammas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" apstiprinātajos līdzekļos paredzētās normas, netiek ievērota Saeimas apstiprinātajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā paredzētā stingrā fiskālā politika un vienoti principi valsts un pašvaldību tēriņu ierobežošanai. Tāpat netiek ievēroti Ministru kabineta sēdēs pieņemtie lēmumi par pasākumiem fiskālās disciplīnas nodrošināšanai un vienotu principu piemērošanu attiecībā uz likumu par 2009.gada budžetu un tā grozījumiem," teikts Sudrabas vēstulē.

Sudraba arī norāda, ka, "pieļaujot izdevumu palielinājumus budžeta finansētu institūciju atsevišķām pozīcijām ( atalgojumiem, pakalpojumiem utt), šīm institūcijām faktiski tiek palielināti nākamo gadu budžeta bāzes izdevumi, tādejādi radot priekšnoteikumus tālākiem izdevumu pieaugumiem nākamajos gados."

"FM rīkojumi par pamatbudžeta apropriāciju pārdali ir necaurskatāmi un nesatur informāciju par veikto izmaiņu nepieciešamību," norāda Sudraba.

"Uzskatām, ka Ministru kabinetam, lai nodrošinātu fiskālās disciplīnas principu ievērošanu visā valsts pārvaldē, ir jāveic pasākumi attiecībā pret to institūciju vadītājiem, kas pieļāvuši "Likuma par budžetu un finanšu vadību" normu un Ministru kabineta lēmumu neievērošanu, Finanšu ministrijas rīkojumos par pamatbudžeta apropriāciju jāpamato veikto izmaiņu nepieciešamība, kā arī jāpārtrauc līdzekļu piešķiršana no neparedzētiem gadījumiem paredzētā finansējuma, " norādīts Sudrabas vēstulē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!