VL-TB/LNNK aicina Satversmē kā negrozāmus noteikt 'valstiskuma pamatelementus', arī valsts valodu

VL-TB/LNNK pārstāvji arī uzsvēra, ka šo soli nevarot uzskatīt par pretreakciju parakstu vākšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo tagadējā deputāte Ināra Mūrniece par valstiskuma pamatelementu nostiprināšanu Satversmē esot interesējusies jau ilgus gadus pirms nonākšanas Saeimā, būdama "Latvijas avīzes" žurnāliste.

VL-TB/LNNK piedāvā grozīt Satversmes 77.pantu, kas šobrīd nosaka: "Ja Saeima grozījusi Satversmes 1., 2., 3., 4., 6. vai 77. pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā." Pēc VL-TB/LNNK ieceres, turpmāk šāda kārtība būtu jāattiecina tikai uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka Saeimas vēlēšanu sistēmu, bet pārējie panti no šī saraksta nebūtu grozāmi vispār.

Nacionālās apvienības ieskatā, negrozāmajos Satversmes pantos būtu iekļauts 1.pants, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kas atspoguļo pamatprincipus – neatkarību, demokrātiju un republikānisko pārvaldi. 2.pants "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" atspoguļo demokrātija (tautvaldības aspektā). 3.pants nosaka teritoriālo nedalāmību - "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale."

Savukārt 4.pants nosaka: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru." Arī valsts valoda un karogs VL-TB/LNNK ieskatā ir valstiskuma pamatelements.

Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) žurnālistiem norādīja, ka šādas negrozāmās normas ir vairāku valstu konstitūcijās, piemēram, Vācijā, Francijā, Grieķijā un Turcijā. Frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks sagatavotajā prezentācijā informēja, ka, piemēram, valsts valoda negrozāmos pantos noteikta Turcijas, Malaizijas un Bahreinas konstitūcijās.

Kā skaidroja Iesalnieks, tagad šos pantus var grozīt divos veidos: vai nu Saeimā par tiem nobalsojot divām trešdaļām deputātu un pēc tam tautas nobalsošanā to apstiprinot pusei balsstiesīgo jeb apmēram 750 tūkstošiem pilsoņu, vai arī referendums seko pēc parakstu vākšanas, kurā vispirms savākti 10 000, bet vēlāk – vienas desmitdaļas pilsoņu paraksti.

Iesalnieks norādīja – varētu domāt, ka mehānisms esot "gana nodrošinošs", tomēr VL-TB/LNNK ieskatā esošajā regulējumā pastāv problēmas. "Jebkurš var vākt parakstus par provokatīviem, Latvijas valstiskuma pamatus graujošiem Satversmes grozījumu projektiem, tādējādi saniknojot Latvijas valstsnāciju – latviešus – un kūdot atsevišķas sabiedrības grupas uz Latvijas valstiskumam destruktīvām darbībām," skaidrots VL-TB/LNNK frakcijas konsultanta prezentācijā.

Tāpat Iesalnieks norādīja, ka šādām iniciatīvām izgāžoties jebkurā no procesa stadijām, "vienalga ir uzkurināta starpetniskā spriedze, sākot diskusiju par lietām, kuras pēc būtības nav apspriežamas", un rezultātā sabiedrības saliedētība tikai pasliktinoties.

Turklāt tam tiekot izmantota valsts nauda – apmēram pusmiljons latu par parakstu vākšanu un divi miljoni, ja jautājums nonākot līdz referendumam, uzsvēra Iesalnieks. "Tas neveicina demokrātiju Latvijā!" pārliecināts Iesalnieks, kurš ironizēja, ka nākamā parakstu vākšana varētu būt par Latgales atdalīšanos vai neatkarības zaudēšanu.

Savukārt panākot šo pantu negrozāmību, Latvijas valstiskuma pamatelementi nevarēs tikt apšaubīti, sabiedrība saliedēsies uz Latvijas valstiskuma un latviešu valodas bāzes, valdīs lielāks starpetniskais miers un stabilitāte, kā arī tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi, klāstīja Iesalnieks.

Arī Mūrniece žurnālistiem norādīja, ka teorētiski šobrīd ir iespēja uzsākt parakstu vākšanu "par absurdām, nepieņemamām lietām", piemēram, par Latvijas pievienošanos kādai valstij. Viņa norādīja, ka VL-TB/LNNK ieskatā parakstu vākšana par krievu valodu uzskatāma par pretvalstisku darbību, turklāt, viņasprāt, tas esot uzbrukums arī "lojālajiem cittautiešiem", kas apguvuši latviešu valodu.

Rasnačs žurnālistiem paziņoja, ka Satversmes grozījumu projekts jau iesniegts koalīcijas partneriem – "Vienotībai" un Zatlera Reformu partijai, un pirmdien to plānots pārrunāt koalīcijas sadarbības padomē.

Rasnačs pauda gatavību par grozījumiem diskutēt plašā konstitucionālo ekspertu lokā, jo VL-TB/LNNK apzinās, ka, lai grozījumi gūtu vairāk nekā puses balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu, par to jāvienojas daudziem politiskajiem spēkiem. Tomēr viņš aicināja apzināties, ka tas neesot "politisko partiju jautājums, bet gan valsts stabilitātes un nākotnes jautājums".