Foto: F64
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-TB/LNNK rosina atcelt atvieglojumus investoriem no ne Eiropas Savienības valstīm iegūt uzturēšanas atļaujas Latvijā, jo pēc, apvienības domām, vasarā ieviestie nosacījumi nedod cerēto labumu Latvijas tautsaimniecībai, informēja VL-TB/LNNK pārstāvis Rolands Pētersons.

"Bēdīgi slavenie Imigrācijas likuma papildinājumi, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus ES valstu investoriem, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu par 100 000 latu vai 50 000 latu, vai iegulda 25 000 latu kādā uzņēmuma pamatkapitālā vai 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā, nestrādā un ir atceļami," Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bēziņš.

Viņš aicina Iekšlietu ministriju un valdību vispār atcelt Imigrācijas likuma nomas par īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību investoriem. "Arī VL-TB/LNNK Saeimas frakcija ir paudusi apņēmību iesniegt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz likvidēt nepamatoti ieviestās normas", norāda Bērziņš.

"Šodien ir skaidri redzams, ka minēto Imigrācijas likuma grozījumu atbalstītāju argumenti par milzu investīciju ieplūšanu Latvijā ir izrādījušies klaji melīgi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nolūkā veikto darījumu skaits ir neliels, turklāt vairums no tiem Latvijas valstij nedod praktiski nekādu ekonomisko labumu. Tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību", uzsver Bērziņš.

Jau ziņots, ka vairāki ārzemnieki no valstīm ārpus ES ir pamanījušies iegūt Latvijas uzturēšanas atļauju uz atvieglotajiem noteikumiem kā investori, vienkārši pārpērkot no saviem radiniekiem nekustamos īpašumus Latvijā, kas pretēji likumdevēju iecerēm nedod nekādu labumu valsts tautsaimniecība. Valdība atbalstīja nepieciešamību vēlreiz grozīt Imigrācijas likumu, lai neļautu iegūt uzturēšanas atļaujas uz fiktīvo darījumu pamata.

Saskaņā ar vasarā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā ārzemnieki termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu. Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt persona, kas ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!