VL-TB/LNNK pārstāvju 'ekskursija' pa LTV ēku noslēdzas Kota kabinetā ar sarunu par budžetu un latviskumu  (375)

Vairāki pasākuma dalībnieki portālam "Delfi" apliecināja, ka piektdien ap pusdienlaiku Nacionālās apvienības deputāti no "Visu Latvijai!" spārna – apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kā arī Jānis Dombrava, Inese Laizāne un Raivis Blumfelds – izstaigāja Kolāta pavadībā televīzijas namu un pēc tam piedalījās sarunā ar Kotu un Kolātu.

To, ka tās pašas dienas vakarā Dzintars līdz ar citiem Nacionālās apvienības līderiem kā viesis atgriezās LTV uz Kolāta vadītā raidījuma "100.panta preses klubs" ierakstu, LTV ZD vadītājs portālam "Delfi" nosauc par "neveiksmīgu sakritību".

ZD producente Dagnija Neimane stāsta, ka pagājušās nedēļas vidū viņa jautājusi Kolātam, kas piedalīsies "Preses klubā", uz ko viņš atbildējis, ka tā būs Nacionālā apvienība, un piebildis, ka "daži no viņiem būs arī pa dienu". Kolāts kolēģei skaidrojis, ka VL-TB/LNNK pārstāvji vēlējušies apskatīt televīziju un parunāt ar vadību, tāpat abi jokojušies par to, ka "nu tik mācīs par patriotisko audzināšanu", jo tonedēļ aktuāls temats bija Dzintara izteikumi par nacionālo pasūtījumu kino jomā.

Piektdien Neimane arī redzējusi, kā Kolāts ātri izvadājis deputātus pa ZD telpām, rādot, kur strādā žurnālisti un tehniskie darbinieki, līdzīgi kā neilgi pirms tam vadājis arī studentu grupu. Producente portālam "Delfi" atzina, ka Kolāts viņai apgalvojis – VL-TB/LNNK pārstāvji "ļoti gribēja atnākt", tomēr vēlāk viņa dzirdējusi citu versiju – ka aicinājums nācis no LTV.

To, ka janvārī sazvanījies ar Dzintaru un aicinājis viņu ierasties LTV, Kolāts portālam "Delfi" nenoliedz, bet skaidro, ka sākotnēji, jau pērn decembrī, VL-TB/LNNK pauduši LTV vadībai, proti, Kotam, vēlmi tikties, taču neilgi pirms gadu mijas nākt atteicās, sakot, ka "mums jau viss ir skaidrs". "Tagad es sadusmojos – johaidī, nāks vai nenāks – un zvanīju viņiem," klāsta ZD vadītājs.

Vaicāts, vai ieplānotas arī citu politisko partiju vizītes televīzijā, Kolāts atbild, ka tas jāprasa vadībai, taču, cik viņam zināms, neviens cits neesot izteicis šādu vēlmi. Kolāts arī uzskata, ka šādi tikties ir daudz labāk nekā "pa tumšiem kaktiem", un atzīst, ka, vēl būdams Latvijas Radio ģenerāldirektors, sapratis – ja ar politiķiem nerunā, ir grūti dabūt finansējumu. Drīz jau jāsāk runāt par šī gada budžeta grozījumiem, un tad jau klāt arī 2013.gada budžeta gatavošana, skaidro Kolāts.

Dzintars portālam "Delfi" gan pastāstīja, ka uzaicinājums doties "neformālā ekskursijā" pa LTV nācis no pašas televīzijas. Pirmā tikšanās patiešām bija iecerēta decembrī, bet organizatorisku problēmu dēļ tā nevarēja notikt, taču pēc gadu mijas Kolāts personīgi sazinājies ar Dzintaru un prasījis, vai interese vēl esot, uz ko deputāts atbildējis apstiprinoši.

Dzintars kā pirmo VL-TB/LNNK pārstāvi, ar ko sāka meklēt kontaktus LTV, min frakcijas kolēģi Raivi Blumfeldu. Blumfelds portālam "Delfi" apstiprināja, ka pagājušajā gadā pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes, kas, spriežot pēc Saeimas lapā pieejamās informācijas, notika novembra beigās, viņu uzrunājusi caur kādu labdarības projektu pazīstamā Agnese Mamaja – LTV ģenerāldirektora vietniece. Piedāvājums esot bijis iepazīstināt VL-TB/LNNK pārstāvjus ar LTV tehnisko stāvokli.

Arī pats Kots portālam "Delfi" apstiprināja, ka viņa vietniece uzrunājusi pazīstamo deputātu, jo "mēs vienmēr tā esam pēc iespējas darījuši – aicinājuši jaunos deputātus iepazīties ar reālo situāciju". Kota ieskatā, pēdējā laikā izskan jo sevišķi daudz dažādu "manipulāciju" par LTV, arī komisijas sēdē izskanējuši "absurdi apgalvojumi", tāpēc no Mamajas nākusi šī iniciatīva tikties ar politisko spēku, kura frakcijā darbojas daudzi jauni deputāti.

"Es personīgi vienmēr visās iespējamajās tikšanās reizēs saku, ka 3-5 minūtēs izrunāt visu par televīziju nav iespējams, tāpēc labāk ir atnākt uz garāku sarunu," stāsta Kots, kurš nevienu citu partiju pagaidām uz tikšanos gan nav aicinājis. "Oficiālas vēstules mēs nesūtīsim, bet es pēc iespējas, dažādās komisijās esot, to darīšu," apgalvo LTV ģenerāldirektors. Viņa ieskatā, likumdevējiem būtu svarīgi iepazīties ar LTV darbu tieši tagad, jo aktuāls kļuvis jautājums par jaunā sabiedriskā medija izveidi.

"Lai tie, kas baidās, baidās no sevis," ar šādiem vārdiem Kots noraida neoficiāli izskanējušās bažas, ka tikšanās ar VL-TB/LNNK būtu skaidrojama ar vēlmi gūt politisko "aizmuguri", mainoties Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvam. "Neesmu mēģinājis vienoties ne ar vienu politisko partiju, un , kamēr mana neitralitāte tiks ievērota, esmu gatavs šo darbu turpināt," klāsta LTV ģenerāldirektors.

Arī Dzintars un Blumfelds noliedz, ka Kots būtu tieši lūdzis viņu atbalstīt, turklāt diskusijā pusēm bijuši ar arī atšķirīgi viedokļi. VL-TB/LNNK pārstāvji arī nesaskata neko sliktu tajā, ka notikusi šāda atklāta saruna, jo "aprunāties par būtiskām lietām jau nav aizliegts", tā Blumfelds.

Tikšanās bija iecerēta, lai runātu par "budžeta griezumiem" un par to, kā notiek programmas veidošana, stāsta Kots. Dzintars atzīst, ka runāts arī par LTV saturu, par jauno sabiedrisko mediju, par iespējamo LTV iziešanu no reklāmas tirgus. Pārrunāts arī NEPLP veidošanas process, neslēpj deputāts. VL-TB/LNNK arī vēlējās zināt, kā LTV vadība redz "sabiedriskā kanāla misiju".

Kots atzīst, ka viņš deputātiem paudis savu viedokli par NEPLP – "būtu ļoti slikti, ja padome būtu pilnībā jauna, jo ir nepieciešama pēctecība". LTV vadītāja ieskatā, padomes loma tagad ir mazināta un daudzi kandidāti nesaprot, ar ko NEPLP reāli nodarbojas, bet nāk ar cerību "realizēt savus sapņus".

Pārrunāts arī jautājums par "nacionālajām vērtībām" un iespējām paplašināt vēsturisko programmu klāstu, uz ko Kots atbildējis, ka LTV būtu gatava to darīt, taču tam nepieciešami papildu līdzekļi. "Tika izteikts arī viedoklis, ka saturā netiek pietiekami pārstāvētas latviskuma vērtības," stāsta Kots.

Politiķu "ekskursija" piemet ogles LTV Ziņu dienestā gruzdošajai neapmierinātībai ar Kolātu, liecina LTV darbinieku neformālajās sarunās paustais. Portālam "Delfi" zināms, ka pērn rudenī Kolāts Ziņu dienestā tika sagaidīts ar cerībām, ka viņš nodrošinās ZD pret mēģinājumiem politiski iejaukties tā darbā, taču tagad skeptiski kļuvuši arī vairāki no viņa sākotnējiem atbalstītājiem. Kurnēšanu izraisījuši arī vairāki Kolāta lēmumi, kas saistīti ar personāla jautājumiem, finanšu lietām un programmas plānošanu, un, iespējams, piektdien paredzētajā ZD sapulcē par daļu no pārmetumiem dienesta vadītājam varētu prasīt atbildes.