Foto: F64
Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) frakcija iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz atteikties no īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ārzemniekiem.

Saeimas prezidijs pirmdien nolēma šo likumprojektu, kuru iesnieguši pieci VL-TB/LNNK frakcijas deputāti, iekļaut parlamenta ceturtdienas sēdes darba kārtībā. Deputātiem būs jālemj par grozījumu nodošanu izskatīšanai parlamenta komisijās.

VL-TB/LNNK rosina atcelt Imigrācijas likuma papildinājumus, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus Eiropas Savienības (ES) valstu investoriem, kuri Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu par 100 000 latu vai 50 000 latu vai iegulda 25 000 latu kādā uzņēmuma pamatkapitālā vai 200 000 latu kredītiestādes subordinētajā kapitālā.

Kā ziņots, šādus nacionālās apvienības ierosinājumus grozījumiem Imigrācijas likumā Saeima jau noraidīja pagājušā gada 16.decembrī.

Saeimas deputāts Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) uzskata, ka šie Imigrācijas likuma papildinājumi "nestrādā" un tāpēc ir atceļami. Viņš atzīmē, ka Ministru kabinets vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai atzinis, ka "daudzos gadījumos ārzemnieka ieguldījums nesniedz nepieciešamo ekonomisko labumu Latvijas tautsaimniecībai, savukārt personas gūtais labums uzturēties Latvijā un tiesības brīvi pārvietoties Šengenas telpā ir ievērojami lielāks nekā pienesums Latvijas tautsaimniecībai, kas sākotnēji bija Imigrācijas likuma grozījumu nodoms".

Parlamentārietis atzīmē, ka šādos apstākļos gribētu aicināt Iekšlietu ministriju un valdību "ar vēsu prātu izvērtēt minēto jautājumu, nevis nodarboties ar kaut kādu uzlabojumu meklēšanu, bet rosināt vispār atcelt Imigrācijas likuma nomas par īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību".

Viņš uzsver, ka konkrēto Imigrācijas likuma grozījumu atbalstītāju argumenti par milzu investīciju ieplūšanu Latvijā "ir izrādījušies klaji melīgi".

Kā norāda Bērziņš, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas nolūkā veikto darījumu skaits ir neliels, turklāt vairums no tiem Latvijas valstij nedod gandrīz nekādu ekonomisko labumu.

Tāpat tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību.

Saskaņā ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā pagājušā gada vidū, ārzemnieki termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem var saņemt, ja persona kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījusi ne mazāk kā 25 000 latu un valsts un pašvaldību budžetā kapitālsabiedrība kopā samaksājusi ne mazāk kā 20 000 latu.

Termiņuzturēšanās atļauju var saņemt persona, kas ir iegādājusies nekustamo īpašumu Rīgā, kura kopējā darījuma summa ir ne mazāka par 100 000 latu, vai nekustamo īpašumu ārpus Rīgas, kura kopējā darījumu summa ir ne mazāka par 50 000 latu.

Tāpat termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!