Āboltiņa žurnālistiem pastāstīja, ka tikai daži frakcijas deputāti sūdzību ST neparakstīs, to skaitā arī viņa pati. Politiķe skaidroja, ka ar sūdzību tiek apšaubīts Valsts prezidenta un arī viņas vadītā Saeimas Prezidija lēmums nodot Saeimā iesniegto Satversmes grozījumu projektu parlamentam. Tāpēc Saeimas priekšsēdētāja savu parakstu zem konstitucionālā iesnieguma neliks, lai nenonāktu interešu konfliktā.
"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Eduards Smiltēns portālam "Delfi" atzina, ka fiziski parakstīšanās zem pieteikuma varētu notikt ceturtdien.
"Vienotības" deputāte Ilma Čepāne, kura jau iepriekš izteikusies, ka valodas referenduma likumība ir apšaubāma, portālam "Delfi" sacīja, ka trešdien iepazinusies ar nacionālās apvienības sagatavoto pieteikumu, un tas esot bijis labi izstrādāts, tāpēc viņa esot gatava zem tā parakstīties. Čepāne uzsvēra, ka viņa par referenduma apšaubāmo tiesiskumu runājusi jau sen, taču iepriekš viņai nav izdevies pārliecināt kolēģus, tomēr "vai tāpēc mums nav tiesības kļūdas labot".
Čepāne pieļāva, ka ST varētu atzīt - pirmie četri Satversmes panti nav grozāmi, tāpēc referendums varētu arī nenotikt. Deputāte norādīja, ka šis būtu precedents, un atgādināja, ka atsevišķās valstīs konstitucionālā tiesa izvērtē likumus "prejudiciāli", proti, pirms to pieņemšanas. Deputāte uzskata, ka līdzīgi vērtējams būtu arī tas, vai kāds jautājums vispār ir nododams tautas nobalsošanai, jo pretējā gadījumā teorētiski referendums būtu iespējams par jebkuru absurdāko normu, kas varētu arī būtiski ierobežot cilvēktiesības.
Savukārt cits "Vienotības" deputāts Andrejs Judins portālam "Delfi" sacīja, ka viņš iesniegumu neparakstīs. Lai gan Judins uzskata, ka šis referendums nav konstitucionāls, tomēr tas sabiedriskajā telpā "atvērs jaunu fronti" diskusijām ne tikai par valodu, bet arī par to, ka "lūk, krievi visu izdarījuši pēc latviešu likumiem, bet tagad viņiem nemaz neļauj rīkot referendumu". Šādā gadījumā strīdi sabiedrībā varētu nebeigties februārī pēc referenduma, bet ilgt visu laiku, kamēr lietu nebūtu izskatījusi Satversmes tiesa, savu nostāju skaidroja Judins.
Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis portālam "Delfi" sacīja, ka frakcijas vairākums uzskatot - izvairīšanās no referenduma būtu gļēvulība, jo tas būtu signāls, ka "mums ir bail no referenduma iznākuma". ZZS tieši aicinājusi pilsoņus piedalīties referendumā, lai pēc iespējas vairāk vēlētāju nobalsotu par latviešu kā vienīgo valsts valodu, sacīja politiķis. Tomēr atsevišķi frakcijas deputāti varētu parakstīties zem nacionālās apvienības sagatavotā pieteikuma, sacīja Brigmanis.
Gatavību parakstīt sūdzību ST portālam "Delfi" apliecināja ZZS pārstāve Iveta Grigule.
Savukārt Zatlera Reformu partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis žurnālistiem trešdien pēc koalīcijas pārstāvju tikšanās sacīja, ka tikai nupat saņemts nacionālās apvienības sagatavotās sūdzības viens eksemplārs, tāpēc vispirms ar to jāiepazīstina frakcija, un tikai tad ZRP varēs pateikt, kā rīkosies.
Jau vēstīts,ka ierosmi apstrīdēt ST referenduma par krievu valodas statusu atbilstību Satversmei izteica nacionālā apvienība, taču, lai iesniegtu konstitucionālo sūdzību, nepieciešami 20 deputātu paraksti, bet VL-TB/LNNK Saeimā ir tikai 14 deputāti.