Atklāto vēža gadījumu skaita pieaugums skaidrojams ar labākām diagnostikas iespējām un skrīninga programmu sākšanu, kā arī precīzāku slimnieku uzskaiti, informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Savukārt pieaugošais saslimstības gadījumu skaits gan Latvijā, gan citās pasaules valstīs ir skaidrojams ar populācijas novecošanos, jo, pēc Latvijas vēža slimnieku reģistra datiem, nepilni 90% jauno slimības gadījumu attīstās pēc 50 gadu vecuma, bet aptuveni 80% - pēc 60 gadu vecuma, norādīja Šneiders.
Pēdējos gados katru gadu ir palielinājies finansējums valsts apmaksātas ārstēšanas saņemšanai pacientiem, gan ārstējoties ambulatori, gan stacionāri, stāstīja Šneiders. Šogad onkoloģisko slimību profilaksei un ārstēšanai no veselības aprūpes budžeta tika novirzīti 29,6 miljoni eiro, bet zāļu kompensācijām - 18,3 miljoni eiro.
VM pārstāvis uzsvēra, ka pasaulē vēža ārstēšana ir standartizēta atbilstoši valsts finansiālajām iespējām, tajā pat laikā nodrošinot ārstēšanas metodes, kas ir efektīvas.
Šneiders stāstīja, ka medicīnā joprojām daudzas sen zināmas metodes ir uzskatāmas par efektīvākajām un ne vienmēr inovatīvās ir spējušas apliecināt savu pārākumu, piemēram, tās var būtiski neuzlabot pacienta dzīvildzi.
Pakāpeniski vērojama pozitīva tendence valsts organizētā vēža skrīninga atsaucības rādītājos, kaut arī joprojām tā ir nepietiekama, stāstīja Šneiders. Tādēļ viens no uzdevumiem ir ciešā sadarbībā ar profesionālajām un pacientu organizācijām izstrādāt risinājumus organizētā vēža skrīninga aptveres rādītāju uzlabošanai.
Nepieciešams turpināt ģimenes ārstu darba kvalitātes programmu, kas paredz aktīvu ģimenes ārstu prakšu iesaisti onkoloģisko saslimšanu profilakses uzraudzībā, kā arī jāturpina īstenot informatīvās kampaņas iedzīvotājiem, uzsvēra Šneiders.
Tāpat jāturpina īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz saslimstības riska faktoru mazināšanu, uzsvēra Šneiders. Vairāk nekā 30% no vēža izraisītajiem nāves gadījumiem varētu novērst, ietekmējot piecus galvenos uzvedības un diētas riska faktorus - augstu ķermeņa masas indeksu, nepietiekamu augļu un dārzeņu lietošanu uzturā, fiziskās aktivitātes trūkumu, alkohola un tabakas lietošanu.
Tādēļ, lai kompleksi uzlabotu situāciju hronisko slimību, tostarp onkoloģisko saslimšanu, mazināšanas jomā, ne mazāka nozīme kā ārstēšanai un diagnostikai ir jāvelta arī profilaksei, informēja Šneiders.
