VM atzīst nepieciešamību izveidot neizlietoto medikamentu savākšanas sistēmu

Neizlietoto medikamentu savākšana no iedzīvotājiem nodrošinātu vienas bīstamo atkritumu kategorijas - iedzīvotāju neizlietoto medikamentu - iznīcināšanu atbilstoši bīstamo atkritumu apriti reglamentējošo normatīvo aktu noteiktajai kārtībai, uzsver VM.

Šādas sistēmas izveidošana samazinātu medikamentos esošo potenciāli bīstamo vielu nokļūšanu vidē un apdraudējumu cilvēku veselībai. Medikamenti netiktu uzkrāti mājas aptieciņās un zāles tiktu lietotas racionālāk, ja mājās neglabātos nevajadzīgas, neizlietotas zāles, uzskata VM.

Medikamentu savākšanas sistēmas izveide nodrošinātu sabiedrības atzinību par tās izveidi, uzskata VM.

Optimāla vieta neizlietoto medikamentu savākšanai būtu aptiekas - ja vietā, kur medikamentus iegādājas, neizlietotos medikamentus varētu arī nodot atpakaļ, uzskata VM.

Aptiekās izvietotie konteineri būtu aptiekas darbinieku uzraudzībā, un līdz ar to tiktu nodrošināts, ka konteineros nenonāk sadzīves atkritumi un no savākšanas vietām neizlietotie medikamenti nenokļūst citu cilvēku rīcībā.

Patlaban Latvijā darbojas 825 vispārējā tipa aptiekas un aptuveni 100 aptieku filiāles. Aptiekas izvietotas visā valsts teritorijā, tādējādi neizlietoto medikamentu savākšanas vietas būtu pieejamas plašam iedzīvotāju lokam un nebūtu jāveido un jāuztur specializēta neizlietoto medikamentu savākšanas vieta, atzīmē ministrija.

Prognozējams, ka, sākot neizlietoto medikamentu savākšanu aptiekās, iedzīvotāji nodos lielāku neizlietoto medikamentu skaitu, lai atbrīvotos no mājas aptieciņās uzkrātiem nederīgiem medikamentiem. Pēc tam, ievērojot racionālus zāļu izrakstīšanas un lietošanas nosacījumus, neizlietoto un līdz ar to arī nodoto medikamentu daudzums varētu samazināties un stabilizēties.

Konteineru savākšana ne retāk kā reizi ceturksnī varētu būt optimāla, balstoties uz pieredzi, kas iegūta 2005. gadā SIA "Lautus" realizētajā pilotprojektā Rīgā, kad vairākās aptiekās tika izvietoti konteineri medikamentu savākšanai no iedzīvotājiem. Bija vērojama iedzīvotāju atsaucība un savākts ievērojams neizlietoto medikamentu apjoms.

Neizlietoto medikamentu savākšanu no aptiekām varētu realizēt viens bīstamo atkritumu apsaimniekotājs vai apsaimniekotāji reģionos. Apsaimniekotājam, lai nodrošinātu pilnu atkritumu savākšanas un iznīcināšanas ciklu, būs nepieciešams, piemēram, sagatavot neizlietoto medikamentu savākšanas ieviešanas plānu, izveidot vienreiz vai vairakkārt lietojamus konteinerus un citus.

VM, Bērnu un ģimenes lietu ministrija un Vides ministrija uzskata, ka optimāls risinājuma variants būtu valsts budžeta dotācijas piešķiršana iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas un iznīcināšanas sistēmas izveidošanai un uzturēšanai, jo šādā gadījumā būtu iespējams normatīvajos aktos noteikt aptiekām kā obligātu pienākumu izvietot un uzraudzīt iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas konteinerus un sniegt iedzīvotājiem informāciju.

Pēc valsts budžeta dotācijas piešķiršanas iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas un iznīcināšanas sistēmas izveidošanai un uzturēšanai būs nepieciešams sagatavot grozījumus normatīvajos aktos par zāļu marķēšanu un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmām prasībām, lai iekļautu nepieciešamo informāciju par rīcību ar neizlietotām zālēm zāļu lietošanas instrukcijās, kā arī par zāļu izplatīšanu un aptieku darbību, teikts VM ziņojumā.

Valsts budžeta dotācijas piešķiršana iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas un iznīcināšanas sistēmas nodrošināšanai novērstu ar to saistīto medikamentu cenu pieaugumu.

Medikamentu cenu pieaugums ietekmē visu veselības aprūpes sistēmu, jo palielina valsts finansēto medicīnas pakalpojumu izmaksas, palielina kompensējamo medikamentu izmaksas, kā arī rada iedzīvotāju neapmierinātību un spriedzi sabiedrībā, atzīmē VM.

Ministru kabineta noteikumi nosaka atkritumu klasifikācijas kritērijus un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, kā arī videi. Pamatojoties uz šajos noteikumos doto klasifikāciju, par bīstamiem atkritumiem uzskatāmi arī medikamenti, kuru derīguma termiņš ir beidzies, kuru iepakojums vai marķējums ir bojāts, kuri sajaukti ar citiem, glabāti neatbilstoši marķējumā norādītajiem apstākļiem vai netiks lietoti dažādu iemeslu dēļ.

Patlaban neizlietoto medikamentu iznīcināšanas kārtību netieši reglamentē Atkritumu apsaimniekošanas likums. Tas noteic, ka pašvaldība organizē bīstamo sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Līdz šim tikai dažas pašvaldības - Rīga, Sigulda, Liepāja - ir iesaistījušās projektos, kuru realizācijas laikā tika organizēta neizlietoto medikamentu savākšana no iedzīvotājiem.

Rīgā iedzīvotāji neizlietotos medikamentus var nodot piecās bīstamo atkritumu savākšanas vietās.

VM ziņojumā teikts, ka iedzīvotāji parasti izvēlas vienkāršāko ceļu un neizlietotos medikamentus izmet kopā ar sadzīves atkritumiem vai arī uzkrāj mājas aptieciņās.

Ja medikamentus izmet kopā ar sadzīves atkritumiem, tie kā bīstamie atkritumi piesārņo apkārtējo vidi un var radīt draudus citu cilvēku, īpaši bērnu, kuri ne vienmēr apzinās iespējamos riskus, veselībai. Savukārt, ja medikamenti tiek uzkrāti mājas aptieciņās, tie apdraud pašus iedzīvotājus, jo tiem bieži ir beidzies derīguma termiņš vai arī tie tiek lietoti nepareizi, balstoties tikai uz analoģiju ar kādu iepriekšējo gadījumu, kad attiecīgais medikaments ir palīdzējis.

Latvijā nav apkopota informācija par neizlietoto medikamentu daudzumu, ko iedzīvotāji varētu būt uzkrājuši. Varētu prognozēt, ka neizlietoto medikamentu daudzums ir apmēram 1%-10% no izplatīto medikamentu apjoma.

Turklāt neizlietoto medikamentu savākšanas vietas ir tikai Rīgā, bet pārējā Latvijas teritorijā tādu vietu nav. Rīgas pašvaldībai nebūtu jāuzņemas atbildība par visas valsts iedzīvotāju neizlietoto medikamentu iznīcināšanas organizēšanu un finansēšanu, atzīmē VM.

Lielākie zāļu ražotāji nodrošina bīstamo atkritumu iznīcināšanu normatīvos aktos par bīstamajiem atkritumiem noteiktajā kārtībā. Citi zāļu ražotāji, zāļu lieltirgotavas un aptiekas par izplatīšanai nederīgo zāļu iznīcināšanu slēdz līgumu ar personām, kuras saņēmušas atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un normatīvajos aktos par bīstamajiem atkritumiem noteiktajā kārtībā veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

Viens no visdrošākajiem nederīgo medikamentu iznīcināšanas veidiem ir sadedzināšana speciālā bīstamo atkritumu sadedzināšanas krāsnī.

Eiropas valstīs ir dažādu veidu prakse neizlietoto medikamentu savākšanai no iedzīvotājiem un iznīcināšanai.

Piemēram, Lielbritānijā un Austrijā bezrecepšu medikamenti netiek uzskatīti par bīstamiem un iedzīvotāji tos drīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem. Tomēr lielā vairumā Eiropas valstu neizlietotos medikamentus uzskata par bīstamiem atkritumiem un notiek to savākšana no iedzīvotājiem un iznīcināšana.

Lielā vairumā valstu aptiekas ir vietas, kur savāc iedzīvotāju neizlietotos medikamentus. Vairākās Eiropas valstīs normatīvajos aktos par aptieku darbību aptiekām ir noteikts pienākums pieņemt no iedzīvotājiem neizlietotos medikamentus, zāļu ražotāji zāļu lietošanas instrukcijās ietver norādes iedzīvotājiem, kā jārīkojas ar neizlietotām zālēm. Neizlietoto medikamentu savākšanu un iznīcināšanu apmaksā valsts vai pašvaldība, vai lieltirgotāji, vai arī ražotāji, bet dažās valstīs, piemēram Īrijā, aptiekas. Medikamentu savākšanu no aptiekām veic bīstamo atkritumu apsaimniekotāji, izpētījusi VM.