VM cer uz traumu pacientu aprūpi dienas stacionāros; slimnīcas tam nav gatavas
Foto: DELFI

Veselības ministrija (VM) cer, ka no nākamā gada 1.janvāra pacientus ar nelielām traumām dienas laikā, kad traumpunkti nestrādās, spēs apkalpot slimnīcu dienas stacionāru speciālisti un ģimenes ārsti, taču ne slimnīcas, ne ģimenes ārsti šādu papildus slodzi nav gatavi uzņemties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders portālam "Delfi" norādīja, ka Veselības ministrijas apkopoto datu analīze liecina - traumpunktu noslodze ir ļoti dažāda un ne vienmēr to izmaksas ir atbilstošas paveiktajam. Šneiders atgādināja, ka traumpunkti pērn tika izveidoti, lai pēc vairāku slimnīcu pārprofilēšanas iedzīvotājiem tomēr saglabātos iespēja neatliekamo palīdzību saņemt pēc iespējas tuvāk mājām.

Taču traumpunktu noslodzes analīze liecinot, ka ne visur tas ir nepieciešams - atsevišķus traumpunktus diennaktī apmeklē vien pieci līdz septiņi cilvēki, un šādas nelielas pacientu plūsmas novirzīšana uz dienas stacionāriem neradīšot tiem būtisku papildu slodzi, uzskata ministrija.

Veselības norēķinu centra (VNC) pārstāvis Toms Noviks portālam "Delfi" norādīja, ka viena pacienta ārstēšana traumpunktā valstij izmaksā krietni dārgāk nekā pie ārsta – speciālista. "Ierobežota finansējuma apstākļos ir jāizvērtē, cik tas ir racionāli – maksāt šādas summas," sacīja Noviks.

VNC informē, ka šā gada deviņos mēnešos traumpunktos vidēji diennaktī ir bijuši 14 apmeklējumi, izņemot traumpunktu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Līdz ar to viena traumpunkta apmeklējuma vidējās izmaksas trīs līdz astoņas reizes pārsniedz vidējās ambulatorā pakalpojuma izmaksas, kas "liecina par pamatotu nepieciešamību pārskatīt traumpunktu darba apjomu un darba laiku, nodrošinot racionālāku finanšu līdzekļu izlietojumu", norāda centrs.

Arī analizējot traumpunktos veikto darbu pēc pacientiem sniegtās palīdzības, daļa no sniegtajiem pakalpojumiem atbilst neatliekamām medicīniskām indikācijām, tomēr ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad pēc ārstniecības iestādes uzrādītās diagnozes pacientam palīdzību varēja sniegt ģimenes ārsts vai iestādes ambulatorās daļas ārsts speciālists nevis traumpunktā, skaidro VNC.

Centrs uzsver, ka nākamgad darbu turpinās visi līdzšinējie 12 traumpunkti, tikai tos finansēs atkarībā no pacientu skaita, nevis lai nodrošinātu punkta darbību 24 stundas diennaktī, kā tas ir pašlaik. No nākamā gada traumpunktos, kurus gadā apmeklē līdz 3499 pacientiem, valsts apmaksās 3,25 ārstu slodzes un līdz ar to dežūrēs viens speciālists, bet traumpunktos ar apmeklējumu virs 3500 pacientiem valsts apmaksās 6,5 slodzes, un līdz ar to tajos varēs dežurēt divi speciālisti.

Centrs uzskata, ka pēc finansēšanas kārtības un darba laiku izmaiņām, kas paredz, ka no 1.janvāra traumpunkti strādās tikai darba dienu vakaros un naktīs un brīvdienās, nepieciešamo neatliekamo palīdzību cilvēki tomēr varēs saņemt pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista, ambulatorajā ārstniecības iestādē, slimnīcas ambulatorajā daļā vai slimnīcas uzņemšanas nodaļā. "Gadījumos, kad nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība (piemēram, ja ir vienkāršs lūzums, locītavu mežģījums, jāsašuj neliela brūce u.c.), taču nav nepieciešama ārstu diennakts uzraudzība stacionārajā ārstniecības iestādē, pacienti dienas laikā paši var vērsties pie ģimenes ārsta, pie dežūrārsta, ambulatorajā ārstniecības iestādē vai pie ārstiem speciālistiem slimnīcu ambulatorajā daļā. Ierodoties ārstniecības iestādē, pacientiem ir jāvēršas pie iestādes ārstniecības personāla, kurš sniegs nepieciešamo palīdzību, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli," jauno kārtību skaidro VNC.

Centrs arī norāda - lai saņemtu neatliekamo medicīnisko palīdzību, pacientam nav nepieciešams ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījums, turklāt ārstniecības iestādes pienākums ir prioritāri palīdzību sniegt "pacientiem ar neatliekamām medicīniskām indikācijām".

Diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību pacienti pēkšņas traumas vai veselībai un dzīvībai kritiskās situācijās joprojām varēšot saņemt arī 26 slimnīcu uzņemšanas nodaļās, norāda VNC.

Šādu VM iecerētu modeli kategoriski noraida Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs. Viņš portālam " Delfi" uzsvēra, ka medicīnas iestādes ar savu pašreizējo kapacitāti nespēs nodrošināt speciālistu pieejamību vēl arī pacientiem ar traumām, savukārt ģimenes ārsti "nav tā trenēti, lai apkoptu traumas". Kalējs uzsvēra, ka ģimenes ārsts, protams, var apkopt nelielu traumu, taču sarežģītākas diagnozes, piemēram, smadzeņu satricinājumu, var konstatēt tikai speciālists – traumatologs.

LSB vadītājs arī norādīja, ka, pretēji VNC teiktajam, slimnīcu uzņemšanas nodaļās traumu pacienti nekādu palīdzību saņemt nevarēs, jo tajās nestrādā mediķi, bet gan administratori, kas tikai pieņem un nosūta pacientus. "Ja uzņemšanā nebūs traumpunkta, nekādu palīdzību tur saņemt nevarēs," uzsvēra Kalējs.

Viņš ir pārliecināts, ka jaunā kārtība gan pasliktinās pacientu iespējas saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, gan sniegto pakalpojumu kvalitāti, kas savukārt var atstāt smagas sekas uz cilvēku veselību. "Mēs visu laiku kāpjam uz viena un tā paša grābekļa – reformas notiek uz mūsu iedzīvotāju veselības un dzīvības rēķina," uzskata Kalējs.

Viņš arī norādīja, ka, samazinot traumpunktu finansējumu un ierobežojot darba laiku, daudziem augsti kvalificētiem traumatologiem saruks atalgojums vai tie vispār paliks bez darba.

Veselības ministrijas (VM) apkopotie dati par traumpunktu darbu šā gada deviņos mēnešos liecina, ka vienas ārstēšanas epizodes izmaksas dažādu slimnīcu traumpunktos atšķiras par vairākiem desmitiem latu, un visaugstākās tās ir Priekulē, bet viszemākās – Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).

Kopumā šā gada deviņos mēnešos valsts 12 traumpunktu uzturēšanai iztērējusi 1,09 miljonus latu – 1,02 miljonus latu fiksētajiem maksājumiem un 66 126 latu pacientu iemaksu kompensēšanai. Līdz septembra beigām traumpunktos bija reģistrēti kopumā 39 490 apmeklējumi un palīdzība pacientiem sniegta 39 326 ārstēšanas epizodēs.

Visaugstākās vidējās vienas ārstēšanas epizodes izmaksas bijušas Priekules slimnīcā – 82,42 lati, bet viszemākās – Bērnu slimnīcā Rīgā (12,92 lati). Priekulē deviņos mēnešos reģistrēti 1244 apmeklējumi un par to traumpunkts saņēmis no valsts 100 972 latus, bet Bērnu slimnīcas traumpunktā šajā laikā bijuši 12 126 apmeklējumi un slimnīca saņēmusi 148 917 latus.

Augstas traumpunkta izmaksas bijušas arī Ludzas rajona slimnīcā (59,04 lati par epizodi) un Smiltenes slimnīcā (57,53 lati par epizodi). Šīs medicīnas iestādes traumpunktu uzturēšanai no valsts budžeta saņēmušas attiecīgi 101 116 latus un 50 512 latus, apkalpojot 1757 un 881 apmeklējumu.

Traumpunktu noslogojums 2010.gada deviņos mēnešos

Ārstniecības iestādes nosaukumsEpizožu skaitsApmeklējumu skaitsValsts pacienta iemaksas kompensācijaFiksētais maksājums traumpunktamVienas epizodes vidējās izmaksas
Rīgas rajona slimnīca, SIA3 1013 1012 92399 39333,00
Saulkrastu slimnīca, Pašvaldības SIA1 5621 5651 18727 70018,49
Rīgas 1.slimnīca, Rīgas pašvaldības SIA2 2382 23869047 15721,38
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Valsts SIA12 09112 12638 722110 19512,92
Priekules slimnīca, SIA1 2321 2441 57999 39382,42
Saldus medicīnas centrs, SIA2 8422 8442 76599 39536,56
Bauskas slimnīca, SIA3 5333 6455 21699 39329,63
Aizkraukles slimnīca, SIA2 2312 2312 46499 39345,66
Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīca, SIA88188181649 69657,53
Limbažu slimnīca, SIA3 5383 5383 50799 39529,08
Ludzas rajona slimnīca, SIA1 7571 7571 72499 39259,04
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, SIA4 3204 3204 53599 39026,28
Kopā:39 32639 49066 1261 029 892-

Avots: Veselības ministrija

Jau ziņots, ka valdība otrdien nolēma mainīt traumpunktu finansēšanas kārtību, nosakot, ka fiksēto mēneša samaksu traumpunkta darbības nodrošināšanai piešķirs atbilstoši pacientu skaitam.

Tāpat no nākamā gada traumpunktu darbību pielāgos pacientu plūsmai – tie strādās darba dienās vakaros un naktī - no plkst.18:00 līdz 8:00 un brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī. VM skaidro, ka, analizējot šā gada traumpunktu darbību, konstatēts, ka dienas laikā, kad ir pieejama palīdzība pie ģimenes ārstiem un dienas stacionārā, traumpunkta darbība nav lietderīga, savukārt darba dienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās tie pacientiem vajadzīgi vairāk.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form