Veselības nozarē strādājošo algu palielināšanai piešķirtais finansējums ir jāiegulda, palielinot algas sadaļu valsts garantēto pakalpojumu tarifos, portālam "Delfi" pavēstīja Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) sabiedrisko attiecību konsultants Jānis Basevičs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Asociācijas ieskatā pašlaik izvēlētais modelis ir prettiesisks un konkurenci ierobežojošs, jo no iespējas saņemt algu palielinājumu ir izslēgta liela daļa nozarē nodarbināto, kas iedzīvotājiem sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus.

"Absurds un nekorekts ir arī mēģinājums sasaitīt ģimenes ārstu atalgojuma palielināšanu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu," klāsta VADDA.

Palielinot valsts apmaksāto pakalpojumu tarifu algas elementu, finansējums tiktu izlietots visefektīvāk, jo valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus uz līdzīgiem noteikumiem un pēc vienotiem tarifiem sniedz gan valsts un pašvaldības uzņēmumi, gan privātajā sektorā strādājošie medicīnas darbinieki, ārstu prakses un individuālie uzņēmumi, klāsta nozares pārstāvji.

Savukārt Veselības ministrija (VM) savā piedāvājumā mēģina vienus un tos pašus pakalpojumus nodrošinošos mediķus iedalīt "labajos" un "sliktajos", palielinot algas tikai daļai strādājošo.

"Mūs šokē "šķiriskā pieeja" un mēģinājums algas palielināt selektīvi. Ja reiz ir panākta vienošanās par nepieciešamību palielināt atalgojumu medicīnas darbiniekiem, tad to arī ir nepieciešams īstenot, nešķirojot mediķus labajos un sliktajos," uzsver VADDA valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, piebilstot, ka nav pieņemami diskriminēt daļu mediķu pēc tā, vai viņi strādā "pareizajā" slimnīcā, vai arī sniedz iedzīvotājiem tos pašus valsts apmaksātos pakalpojumus savā ārsta prakses vietā.

"Nav pamatota mediķu atalgojuma paaugstināšana, šķirojot viņus pēc tā, vai viņi savus pakalpojumus sniedz valsts vai pašvaldības uzņēmumā, vai arī mediķu privātpraksēs un privātajos uzņēmumos," min Rēvalds.

Arī Latvijas Ārstu biedrība pauž viedokli, ka nepieciešams paaugstināt visu nozarē strādājošo, valsts pasūtījumu realizējošo kolēģu algas. VM uzstādījums - saistīt ģimenes ārstu algu palielinājumu ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu - ir nekorekts. Jebkuram laboratorisko izmeklējumu nozīmējumam jābūt ārsta kompetencē, un tikai konkrētais ārsts (nevis Veselības ministrija ar kvotām) var noteikt - vajag pacientam konkrēto analīzi vai ne, piebilst Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Pēc biedrības teiktā, pašlaik svarīgi stiprināt tieši ģimenes ārstu kapacitāti.

Savukārt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide pauž sašutumu par ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumā.

"Ģimenes ārstiem tika piedāvāta iespēja palielināt algas, ja tiktu samazināta nauda pacientu laboratoriskajiem izmeklējumiem. Ja ģimenes ārstu ienākumu palielinājums būtu sasaistīts ar pacientu laboratorisko izmeklējumu samazināšanu, tas radītu plaisu un neuzticēšanos ģimenes ārstu un pacientu attiecībās, kā arī mazinātu ģimenes ārstu iespējas palīdzēt saviem pacientiem," viņa skaidro,

Veselības aprūpes un darba devēju asociācija dibināta 1996. gadā ar mērķi veicināt Latvijas veselības aprūpes sektora attīstību un pārstāvēt veselības nozarē strādājošo uzņēmumu intereses. VADDA tagad visā Latvijā pārstāv 60 biedrus, tostarp visas lielākās privātās daudzprofila ambulatorās iestādes.

Jau vēstīts, ka darba samaksas paaugstināšanai medicīnas nozarē strādājošajiem valdība piešķīra 10 miljonus eiro.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) iepriekš informēja, ka nākamgad lielai daļai mediķu vidējā darba samaksa pieaugs par 7%, tomēr daļai medicīnas māsu alga pieaugs par 10%.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Guntis Belēvičs Veselības aprūpe Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form