Vidējā ārstēšanās ilguma pagarināšanās stacionāros, stacionāro gultu skaita palielināšanās, neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaita palielināšanās šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada izskaņu norāda gan uz nepietiekamo sabiedrības informētību par stacionārās ārstēšanās alternatīvām, gan uz sabiedrības veselības stāvokļa pasliktināšanos, šodien valdības pārstāvjus informēja Veselības ministrija (VM).

Prezentējot datus par šā gada pirmo ceturksni, VM uzsvēra, ka, iespējams, sabiedrība diezgan maz zina par to, ka alternatīva stacionārajai aprūpei ir mājas aprūpe, dienas centri, dienas stacionāri, "slimnīcu viesnīcas", kā arī norādīja uz to, ka sabiedrības veselība pasliktinās, iespējams, uz savlaicīgas diagnostikas, profilakses un veselības veicināšanas rēķina.

2010.gadā veselības nozarei piešķirti 432,78 miljoni latu jeb par 14% mazāk nekā 2009.gadā. Ārstniecībai no veselības nozares līdzekļiem novirzīti 90% no kopējiem nozares līdzekļiem.

Hospitalizācijas gadījumu skaits šā gada pirmajos trīs mēnešos ir samazinājies no 82 465 gadījumiem 2009.gada beigās līdz 81 074 gadījumiem 2010.gada I ceturksnī jeb par 2%, bet vidējais ārstēšanās ilgums visu aprūpes līmeņu slimnīcās nedaudz palielinājies. Neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās ārstēšanās ilgums palielinājies no 6,5 līdz 6,7 dienām, specializētajās slimnīcās - no 21,2 līdz 21,6 dienām, bet aprūpes slimnīcas - no 8,6 līdz 8,7 dienām.

2010.gada pirmajā ceturksnī izrakstīto kompensējamo medikamentu recepšu skaits, salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, palielinājies par 1,4%, tāpat pieaudzis arī pacientu skaits, kuriem izrakstītas kompensējamo medikamentu receptes, ko var saistīt ar primārās veselības aprūpes un ambulatoro pakalpojumu attīstību un slimnīcu lomas pacientu veselības aprūpē mazināšanos. No valsts budžeta kompensējamiem medikamentiem 2010.gada pirmajā ceturksnī tērēti 17 miljoni latu, kas ir par 1,6% mazāk nekā 2009.gada pēdējā ceturksnī, kad minētajam mērķim izlietoti 17,3 miljoni latu.

Veselības norēķinu centra vadības informācijas sistēmā esošo datu analīze liecina, ka pirmajā ceturksnī būtiski pieaudzis sniegto pakalpojumu apjoms dienas stacionāros un paredzams, ka tas turpinās pieaugt 2010.gada laikā, ņemot vērā straujo stacionāro pakalpojumu konsolidāciju un ierobežotos finanšu līdzekļus stacionārajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, kopējais unikālo pacientu skaits visās dienas stacionāra pakalpojumu programmās 2010.gadā pieaudzis vidēji par 85%. Dienas stacionāru sniegto pakalpojumu pieaugums 2010.gada pirmajos trijos mēnešos ir 16% virs plānotā, līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad dienas stacionāriem ir nepietiekams finansējums un pacientiem tiek ierobežota dienas stacionāru pakalpojumu pieejamība.

Kopš 2009.gada janvāra, kad tika uzsākta aprūpes pakalpojuma mājās sniegšana, šo pakalpojumu izmantojošo personu un apmeklējumu skaits katru mēnesi pieaug, jo palielinās gan pakalpojuma sniedzēju skaits, gan pakalpojuma ģeogrāfiskā izplatība un attiecīgi pieejamība. Unikālo aprūpēto pacientu, kā arī apmeklējumu skaits pie pacientiem 2010.gada sākumā, salīdzinot ar 2009.gada beigām, pieaudzis aptuveni 12 reizes.

No 2010.gada 1.janvāra sākta ģimenes ārsta komandas "stiprināšana", piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu. 2010.gada sākumā otra māsa bija piesaistīta 117 ģimenes ārstu praksēm. Paredzams, ka 2010.gada laikā ģimenes ārsta komandas paplašināšana notiks straujāk, ņemot vērā, ka otru māsu plānots iesaistīt arī pilsētās strādājošo ģimenes ārstu praksēs, kā arī jāņem vērā fakts, ka slimnīcas atbrīvo vidējo medicīnas personālu.

2010.gada pirmajā ceturksnī valsts apmaksāto diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību sniedza 21 slimnīca, pacientu aprūpes pakalpojumus - septiņas slimnīcas, savukārt 12 slimnīcas nodrošināja specializēto palīdzību.

Nedaudz samazinoties hospitalizāciju gadījumu skaitam, vidējais gultu skaits slimnīcās, kurās tiek sniegti valsts apmaksāti pakalpojumi, ir palicis nemainīgs. 2009.gada izskaņā neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās bija 6866, bet 2010.gada pirmajā ceturksnī - 6882 stacionārās gultas.

Vienlaicīgi pieaugusi arī gultu noslodze: vidējā gultu noslodze 2009.gada ceturtajā ceturksnī neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcās bija 73,96%, bet 2010.gada pirmajā ceturksnī - 80,56%.

Statistikas dati liecina, ka 2010.gada sākumā traumpunktos sniegto pakalpojumu apjoms ir samazinājies, ko var skaidrot ar pakalpojuma sniedzēju skaita samazināšanos - ja 2009.gada ceturtajā ceturksnī traumpunktu pakalpojumus sniedza 17 iestādes, tad 2010.gada pirmajā ceturksnī - tikai 12.

2010.gada pirmajā ceturksnī vienotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nodrošināja 80% no visiem izsaukumiem valstī, pārraugot un vadot 84% no valstī esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu skaita.

Izvērtējot situāciju, VM uzsver, ka veselības aprūpes finansējuma un pacientu skaita samazinājums nav bijis proporcionāls, īpaši stacionāros. Turpinot pieaugt pacientu skaitam, vienlaicīgi samazinot finansējumu, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana pilnā apjomā var tikt apdraudēta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!