2007.gadā savā specialitātē strādāja 8440 ārsti, kas ir nedaudz vairāk nekā valsts plānojusi savā programmā 2006. – 2015.gadam. 2008.gadā specialitātē strādājošo ārstu skaits turpināja pieaugt, bet 2009.gadā sāka samazināties, un ministrija prognozē, ka šogad nebūs sasniegts plānotais skaits – 9008 ārsti.
Pērn kopējais specialitātē strādājošo ārstu skaits bija 93,1% no šogad plānotā.
No 2006.-2009.gadam palielinājās vairākās darba vietās vienlaicīgi strādājošo ārstu skaits. 2006.gadā blakusdarbā strādāja 6957 ārsti, bet 2009.gadā - 8075 ārsti jeb par 14% vairāk.
No 2006.gada līdz 2009.gadam Latvijā pieaudzis sertificēto ārstu skaits no 11 267 līdz 12 164 jeb par aptuveni 8%, tomēr ārstu skaits specialitātēs joprojām ir ļoti atšķirīgs. Ir specialitātes, kurās ārstu skaits pārsniedz plānoto un ir specialitātes, kurās ārstu skaits ir nepietiekams, piemēram, ģimenes ārsti, neatliekamās medicīnas ārsti, informē VM.
Neatliekamās medicīnas ārsta specialitātē sertificēto ārstu skaits samazinās, kas var apdraudēt kvalitatīva neatliekamās palīdzības nodrošināšanu iedzīvotājiem. Neatliekamās palīdzības ārstu skaits samazinājies no 184 ārstiem 2006.gadā līdz 174 ārstiem 2009.gadā jeb par 5,4%.
Savukārt ģimenes ārstu īpatsvaram no kopējā ārstu skaita jābūt vismaz 30%, bet šobrīd ģimenes ārstu īpatsvars ir tikai 15% - uz pusi mazāks kā nepieciešams.
Šobrīd 37 ģimenes ārsti ir pirmspensijas vecumā – viņiem šogad paliek 62 gadi, un 200 ģimenes ārsti pensijas vecumā - no 62 līdz 79 gadiem. Ministrija atzīst, ka tā ir problēma gandrīz visās specialitātēs.
2006.gadā jaunākajā vecuma grupā līdz 40 gadiem bija 2115 ārsti, bet 2009.gadā vairs tikai 1861 jeb par 12% mazāk.
Lai labotu situāciju, Veselības ministrijā plāno mainīt vietu sadalījumu valsts finansētajā rezidentūrā nākamajā mācību gadā, lai apmācītu vairāk nepieciešamo speciālistu.