Viņš uzsvēra, ka paši trūcīgākie iedzīvotāji tiek atbrīvoti no pacientu iemaksām - par pagājušo gadu dati vēl nav apkopoti, bet 2010.gadā ārstēšanas izmaksas tika kompensētas gandrīz pusei pacientu. Valsts samaksā par tiem, kuriem klājas visgrūtāk, piebilda Šneiders. Iepriekšējos gados no pacientu iemaksām bija atbrīvoti arī maznodrošinātie, bet sākot ar šo gadu - tikai trūcīgie, līdz ar to situācija vēl varētu nedaudz pasliktināties. Iepriekš gan VM informēja, ka maznodrošinātu personu īpatsvars, kuriem no "sociālā spilvena" tika kompensētas pacientu iemaksas un līdzmaksājumi, bija tikai 14%.
VM pārstāvis arī pastāstīja, ka netiek apkopota informācija par kopējām parādu summām visām slimnīcām un to, cik daudz līdzekļu no parādniekiem izdodas atgūt.
Turklāt pacienti parādnieki ir bijuši vienmēr, arī tā dēvētājos "treknajos gados", un būs arī nākotnē. Šī problēma ir atkarīga arī no cilvēkiem, viņu atbildības sajūtas un attieksmes, norāda Šneiders. Pagaidām VM nesauc konkrētus risinājumus vai pasākumus, ko veiks situācijas uzlabošanai.
Kā ziņots, pacientu parādi Rīgas Austrumu slimnīcai trīs gados sasnieguši miljonu latu, arī citās ārstniecības iestādēs tie pieaug dramatiski, šodien raksta "Latvijas Avīze".
Slimnieku nesamaksāto parādu summa Stradiņa slimnīcai ir ap 600 000 latu, Rēzeknes slimnīcai vidēji gadā slimnieki nesamaksā ap 70 000 latu, no kuriem labākajā gadījumā atgūst vienu trešo daļu. Savukārt Ziemeļkurzemes reģionālajai slimnīcai Ventspilī patlaban ir 12 000 latu liels slimnieku parāds, bet Jelgavas pilsētas slimnīcai - 38 000 latu parāds.
Katrai slimnīcai ir savas metodes, kā pasargāt sevi no augošā parādnieku skaita.