Paredzēts, ka ar šādu pacienta rīkojumu varēs izteikt vēlmes un vērtības dzīves nogalē par kopējo ārstniecības procesu, dzīves vietu, svarīgām tradīcijām. Tāpat plānots, ka varēs pilnvarot citu pilngadīgu personu par uz pacientu attiecināmiem ārstniecības jautājumiem, tai skaitā piekrišanu ārstniecības metodēm, kā arī to ierobežošanu un pārtraukšanu.
Regulējums arī paredzēs iespēju norādīt konkrētu ārstniecības metožu ierobežošanu vai pārtraukšanu, piemēram, noteiktos apstākļos atteikšanos no kardiopulmonālās reanimācijas pasākumiem vai mākslīgās plaušu ventilācijas.
"Pie šī jautājuma tiek ļoti aktīvi strādāts, tomēr ir jāveic vēl gana daudz precizējumu un saskaņojumu, lai varētu atbildēt precīzāk. Kad regulējums tiks izstrādāts un izskatīts ārstu profesionālajās organizācijas, pacientu organizācijās un citu būtisku ekspertu lokos, ar to sabiedrība tiks detalizēti iepazīstināta," norāda ministres Ilzes Viņķeles (AP) padomniece pacientu pieredzes un rezidentūras jautājumos Anna Žabicka.
Viņa norāda, ka pacienta rīkojums tiek izstrādāts kopsolī ar ētiskajām, medicīniskajām un juridiskajām rekomendācijām par ārstniecības ierobežošanu un pārtraukšanu.
Par šāda regulējuma nepieciešamību publiskajā telpā norādījusi arī ministre:
Patlaban šāda iespēja nav atrunāta likumā noteiktajā kārtībā, bet gadījumos, ja persona vēlas paust savu pēdējo gribu, tāda iespēja pastāv, griežoties pie notāra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
