Proti, VNĪ lūdz tiesai atcelt šobrīd uzlikto liegumu tālākajiem būvdarbiem JRT ēku kompleksā. Argumentēts lūgums atcelt prasības nodrošinājumu iesniegts, jo VNĪ līgumu ar pilnsabiedrību "ReRe Būve 1" lauza, balstoties uz būvdarbu laikā konstatētiem drošības pārkāpumiem. Paredzams, ka VNĪ pieteikuma izskatīšana ilgs aptuveni mēnesi.
"Mūsu iepriekšējā taktika – vispirms vērsties Ģenerālprokuratūrā – balstījās apsvērumā, ka ir jādara viss iespējamais, lai novērstu līdzīgu praksi nākotnē, kad būvnieku strīdos cieš visas sabiedrības intereses," uzsvēra Valkers.
Ģenerālprokuratūra, izvērtējot VNĪ iesniegumu, konstatējusi, ka tiesnesis pieļāvis būtiskus materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumus un iesniedza protestu Augstākajā tiesā (AT). Ģenerālprokuratūra norādījusi, ka lēmumā noteiktais liegums ir nesamērīgs un kalpo kā šantāžas līdzeklis prasītāju rokās projekta piespiedu izpildei, tiesiskās sekas pasūtītāja nepamatotas atkāpšanās gadījumā varētu būt tikai pienākums samaksāt būvniekam kompensāciju par izmaksām un zaudējumiem, taču uzņēmējam nav subjektīvo tiesību prasīt pielaidi darbu izpildei, skaidro Valkers.
AT Ģenerālprokuratūras protestu gan neesot pieņēmusi izskatīšanai, taču VNĪ norāda, ka tas nemazina protestā ietverto apsvērumu un secinājumu juridisko slodzi, jo AT šos apsvērumus un secinājumus nav noraidījusi. AT norādījusi, ka pastāv alternatīvi tiesību aizsardzības līdzekļi – tiesības prasīt prasības nodrošinājuma atcelšanu.
Secīgi VNĪ ir vērsies ar lūgumu Vidzemes priekšpilsētas tiesā atcelt aizliegumu slēgt jaunus līgumus, jo uzņēmuma ieskatā šāds liegums ir nesamērīgs.
VNĪ atgādina, ka civiltiesiskais strīds starp VNĪ un pilnsabiedrību "ReRe Būve 1" aizsākās pēc tam, kad VNĪ lauza līgumu par būvdarbu veikšanu JRT ēku kompleksā, savukārt būvnieks tiesā iesniedza prasību atbildētājam atzīt un izpildīt noslēgto līgumu, kā šīs prasības nodrošinājumu, lūdzot noteikt aizliegumu VNĪ slēgt jebkādus darījumus ar trešajām personām par būvdarbu veikšanu šajā objektā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lūgumu nodrošināt prasību apmierināja.
"Vasarā mēs bijām gatavi šādam tiesas lēmumam, jo iepriekš "ReRe Būve 1" Vidzemes priekšpilsētas tiesai bija iesniegusi materiālus 13 sējumu apjomā, tādējādi radot ilūziju par prasības pamatotību. Tomēr esam pārliecināti, ka tiesa nevar ignorēt faktu – viens no būtiskākajiem līguma laušanas pamatojumiem ir "ReRe Būve 1" pieļautie drošības pārkāpumi un darba drošības normu neievērošana būvniecības laikā," atzīst Valkers.
VNĪ norāda, ka mērķis ir savlaicīgi pabeigt JRT rekonstrukcijas projektu pienācīgā kvalitātē, lai atbilstoši plānam teātris Lāčplēša ielas namā varētu atgriezties jau 2022. gada vasarā.
Šobrīd VNĪ izsludinājis jaunu iepirkumu JRT būvniecībai atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei, kas paredz īstenot principu "projektē un būvē" - vienotu atbildību teātra pārbūves īstenošanai. Oktobra vidū VNĪ organizēja sanāksmi, kurā ikvienam potenciālajam interesentam bija iespēja saņemt informāciju par jaunā iepirkuma prasībām. Lai veicinātu piegādātāju konkurenci un iepirkuma caurspīdību, VNĪ iesniedzis iepirkuma nolikumu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) priekšpārbaudei. Atbilstoši IUB ieteikumiem VNĪ precizē iepirkuma dokumentāciju, informē uzņēmumā.
Piedāvājumu iesniegšana paredzēta līdz 5. decembrim, bet pretendentu jautājumu gadījumā iesniegšanas termiņš varētu tik pagarināts par dažām nedēļām. Pēc jauna līguma noslēgšanas ar būvnieku darbus pie JRT pārbūves plānots atsākt 2020. gadā.
