VUGD trūkst vairāk nekā 1000 speciālā transporta vienību
Foto: LETA

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) trūkst vairāk nekā puse no valdības noteikumos paredzētā speciālā transporta skaita, tāpēc personāls strādā ar nepietiekamu tehnisko nodrošinājumu, liecina Ministru kabinetā (MK) izskatīšanai iesniegtais Iekšlietu ministrijas (IeM) informatīvais ziņojums.

Šonedēļ VUGD ziņoja, ka dienests saņēmis četras jaunas autocisternas, taču no IeM ziņojuma izriet, ka tas ir "piliens jūrā".

Saskaņā ar MK noteikumiem par VUGD ugunsgrēku dzēšanai un glābšanas darbiem nepieciešamajām iekārtām un aprīkojumu, dienestam nepieciešamas 1696 speciālās transportlīdzekļu tehnikas vienības un 137 kuģošanas līdzekļi jeb kopumā 1833 speciālās tehnikas vienības.

Faktiskais skaits, kas patlaban ir VUGD rīcībā, ir vien 729 speciālā transporta vienības, no kurām – 82 ir kuģošanas līdzekļi, bet 647 – transportlīdzekļi. Aprēķini arī liecina, ka līdz ar to VUGD, lai izpildītu noteikumus, papildu nepieciešami 1104 dažāda speciālā transporta vienības.

Piemēram, no 20 nepieciešamajiem automobiļiem, kas aprīkoti ar gaisa putu dzēšanas iekārtām, VUGD patlaban tāds ir tikai viens. Savukārt no piecām noteikumos paredzētajām automašīnām, kas aprīkotas ar pulvera dzēšanas iekārtām, dienestam nav nevienas. Tāda pat situācija ir ar visurgājējiem – paredzēts, ka ugunsdzēsējiem tādu būs 138, bet faktiski patlaban VUGD tāda nav neviena. Pamatīgs iztrūkums ir arī operatīvā štāba auto – kopumā būtu jābūt 46, taču VUGD rīcībā ir vien divas automašīnas.

Iekšlietu ministrija ziņojumā secinājusi, ka VUGD nodrošinājums ar speciālajiem transportlīdzekļiem dienesta pamatfunkciju izpildei ir nepietiekams.

Ziņojumā IeM ieskicē arī citu problēmu – liels skaits no VUGD rīcībā esošajiem speciālajiem transportlīdzekļiem ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai arī ir saņemti pēc Latvijas neatkarības iegūšanas pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas vai Vācijas. No ārvalstīm saņemtais transports ražots pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Šie tranpsortlīdzekļi "savu ir nokalpojuši". Kā teikts ziņojumā, transportlīdzekļu ekspluatācijas ilgums, nolietojums un tehniskais stāvoklis apgrūtina VUGD darbu. Vecie speciālie transportlīdzekļi bieži jāremontē, un novecojošā transporta rezerves daļas ir grūti pieejamas, tāpēc remonti ieilgst.

Citi Ministru kabineta noteikumi noteic, ka kravas automobiļiem lietderīgas lietošanas laiks ir desmit gadi, taču IeM plāno, ka jaunos iegādātos speciālos transportlīdzekļus arī turpmāk izmantos apmēram 20 gadus, sistemātiski atjaunot to daļas.

VUGD apkopotie dati liecina, ka no visiem ugunsdzēsības automobiļiem, tikai trešdaļa ir jaunāka par desmit gadiem – 105 automobiļi –, savukārt vairāk nekā desmit gadus kalpo 216 speciālie dienesta automobiļi. Savukārt no vairāk nekā pirms 20 gadiem ražotajiem speciāliem transportlīdzekļiem 146 speciālie transportlīdzekļi ir ražoti uz ZIL-131 un ZIL-130 šasiju bāzes. Tie patērē vairāk degvielas kā jaunais transports.

Vecās automašīnas ne tikai "apēd" vairāk degvielas, bet arī brauc lēnāk un tajās nav iespējams ievietot visus cilvēku glābšanai paredzētos instrumentus.

Ministrija valdību informē, ka VUGD ir 35 autokāpnes, no kurām 18 ražotas bijušajā PSRS.

Atsevišķas autokāpnes tiek lietotas jau 30 gadus un tas trīs reizes pārniedz noteikto ekspluatācijas termiņu. Arī novecojušās autokāpnes bieži jāremontē un nav garantijas, ka jebkuras no šīm autokāpnēm izturēs ikgadējo slodzes pārbaudi, vēstī ministrija.

Vecās autokāpnes nav aprīkotas ar speciālu grozu personālam un glābjamajiem, turklāt to maksimālais izbīdīšanas augstums ir tikai līdz 30 metriem – aptuveni par 14 metriem mazāk nekā mūsdienīgām autokāpnēm.

2018. gadā VUGD būtu jāiegādājas 37 jauni transportlīdzekļi, bet 2019. gadā un turpmāk ik gadu –36 jauni speciālie transportlīdzekļi. Lai nākamgad iegādātos attiecīgo transportlīdzekļu skaitu, nepieciešami aptuveni 10,4 miljoni eiro. Savukārt sākot no 2019. gada 36 speciālo transportlīdzekļu iegādei nepieciešami aptuveni 10,22 miljoni eiro.

Situācija ar nepietiekamo VUGD aprīkojumu ilgst jau gadiem. Vēl 2013. gadā, tieši pirms Rīgas pils ugunsgrēka, VUGD speciālā transporta nodrošinājums bija 40% no paredzētā – no 1833 paredzētajiem transportlīdzekļiem toreiz VUGD rīcībā bija vien 688.

2013. gada jūnijā Ministru kabinets izskatīja priekšlikumu un nolēma šo jautājumu tālāk skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2014. gadam" un tālāko divu gadu budžetu sagatavošanas procesā. Toreiz vadībā iesniegtais priekšlikums par VUGD transporta parka atjaunošanu liecināja, ka nākamajos trijos gados tam būtu nepieciešami 25 miljoni latu (35,57 miljoni eiro). Ministru kabinets priekšlikumu toreiz izskatīja un nolēma jautājumu tālāk skatīt kopā ar nākamā gada budžetu.

2013. gada 20. jūnijā Vecrīgu pieplūdināja dūmu mutuļi – tobrīd rekonstruētajā Rīgas pilī bija izcēlies ugunsgrēks. Pēc vairāku stundu darba ugunsdzēsējiem izdevās liesmas lokalizēt un beigās arī pilnībā apdzēst ugunsnelaimi. Ugunsgrēka dzēšanas laikā arī iezīmējās problēmas saistībā ar VUGD nepietiekamo tehnisko nodrošinājumu.

VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš dienu pēc ugunsgrēka intervijā Latvijas Radio atklāja, ka dzēšanas laikā saplīsusi vēl padomju gados ražotā sūkņu stacija, un ugunsdzēsējiem bija pieejamas tikai vienas no divām Rīgā esošajām autokāpnēm. Otras atradušās remontā. Ugunsgrēka dzēšanu tolaik apgrūtināja arī sarežģītā ēkas konfigurācija. VUGD tolaik piesaistīja visas automašīnas, kas atradās Rīgā, kā arī divus auto no Jūrmalas, bet paši ugunsdzēsēji strādāja uz spēku izsīkuma robežas, toreiz stāstīja Āboliņš.

Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) pēc ugunsgrēka publiski uzsvēra nepieciešamību atjaunot VUGD tehnisko parku, atgādninot, ka valdība vēl neilgi pirms ugunsgrēka lēmusi jautājumu par VUGD tehnikas atjaunošanu iekļaut nākamā gada jauno politisko iniciatīvu pieprasījumā, lai gan IeM bija norādījusi, ka nauda nepieciešama ātrāk.

Pēc Rīgas pils ugunsgrēka Ministru kabinets gan pārdomāja un lēma prasīto finansējumu piešķirt četru gadu laikā.

Toreiz valsts amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzteica ugunsdzēsēju pašaizliedzīgo darbu ugunsgrēka dzēšanā, neskatoties uz sarežģitājiem tehniskajiem apstākļiem.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Iekšlietu ministrija Ministru kabinets Rīgas pils Rihards Kozlovskis Valsts prezidents VUGD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form