VUGD vismaz 17 gadus pieļāvis iedzīvotāju nelikumīgu mitināšanos virs Akmeņu ielas depo
Foto: LETA

Iedzīvotāji virs Rīgā, Akmeņu ielā 17, esošā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) depo nelikumīgi dzīvojuši vismaz 17 gadus.

Rīgas domē šodien tika spriests par to, kas notiks ar Akmeņu ielas 17 nama iedzīvotājiem pēc tam, kad tur esošais ugunsdzēsēju depo pārcelsies uz jaunām telpām. Patlaban VUGD pēc aiziešanas apņēmies iedzīvotājiem atslēgt siltumu, elektrību un visus citus komunālos pakalpojumus un nodot namu tā īpašnieka - Rīgas domes - pārziņā.

Kā klātesošajiem skaidroja Rīgas domes Īpašuma departamenta Nekustamā īpašuma pārvaldes priekšnieka vietnieks Ernests Saulītis, nams vēsturiski piederējis pašvaldībai, taču pēdējos vismaz 70 gadus tur saimniekojuši ugunsdzēsēji.

Kopš padomju laikiem ēkā atradušies 15 dienesta dzīvokļi, no kuriem deviņi esot apdzīvoti joprojām. Saskaņojot ar pašvaldību, 1993. gadā šai ēkai tika piemērots dienesta viesnīcas statuss un uz līguma pamata tur izmitināti dienesta darbinieki. Viesnīcas statuss tika anulēts 2002. gadā un jau tobrīd tur tiesisks pamats atrasties bijis vien divu dzīvokļu iedzīvotājiem, taču tagad arī šie cilvēki tur vairs nedzīvojot.

Juridiski vērtējot, kopš 2002. gada nevienam no pašreizējiem nama iedzīvotājiem neesot bijušas tiesības tur atrasties.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andrejs Vasiļevskis norādīja, ka no VUGD puses gan iedzīvotāji, gan pašvaldība esot savlaicīgi informēta par to, ka depo tiks pārcelts uz jaunām telpām. "Līdz šim iedzīvotāji mums ir maksājuši uzturēšanas maksu par apkuri, kanalizāciju, ūdens apgādi. Taču atsevišķa īres vai nomas maksa viņiem nebija izdalīta," sacīja Vasiļevskis, norādot, ka dienests telpas atstāšot laika posmā no 1. marta līdz 1. aprīlim.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Mārīte Javorska pastāstīja, ka septiņas namā mītošās ģimenes ir vērsušās departamentā ar lūgumu noslēgt īres līgumus, taču dome tos esot noraidījusi kā tiesiski nepamatotus. Astoņas personas esot vērsušās ar lūgumu atrisināt jautājumu par dzīvesvietu pēc tam, kad depo telpas tiks atbrīvotas, taču šis jautājums vēl tiekot izvērtēts. Vēl astoņi iedzīvotāji esot pārdeklarējušies citur, bet pret pieciem cilvēkiem uzsāktas administratīvās lietas par viņu deklarētās dzīves vietas anulēšanu.

Deputāte Baiba Broka (VL-TB/LNNK) vērsās pie VUGD pārstāvjiem, taujājot, kāda ir bijusi Iekšlietu ministrijas rīcība pēdējos 17 gadus, lai radušos situāciju atrisinātu. "Cilvēki tur ir dzīvojuši desmitiem gadu, un tagad mēs pēkšņi liekam viņiem izvākties. Ko jūs esat darījuši, lai situāciju sakārtotu?" taujāja Broka.

Arī deputāte Marija Balcere (JKP) taujāja, vai VUGD vispār jelkad ir interesējies, kas tie tādi ir par cilvēkiem, kas tur dzīvo. "Tie ir radi, pēcnācēji, ugunsdzēsēji? Vai arī jums ir vienalga, kas tur dzīvo? Kāpēc domei tagad ir jārisina jūsu ielaistā situācija?" prasīja Balcere.

Vasiļevskis taisnojās, ka VUGD centies iedzīvotājus savlaicīgi brīdināt par to, ka telpas būs jāatstāj. "Cilvēkiem šī informācija tika sniegta jau pirms diviem gadiem, kad uzsākām jaunā depo projektēšanu. Arī augustā informējām, ka līdz 1. februārim telpas jāatstāj, taču tas nav izdarīts," sacīja amatpersona. Uz to gan viņš saņēma abu deputāšu pārmetumus par VUGD bezatbildību un nolaidību. "Tā ir augstākā mēra VUGD bezatbildība. Tagad mēs esam situācijas ķīlnieki jūsu neizdarības dēļ," sacīja Broka.

Rīgas dome Pilsētas īpašumu komitejas vadītājs Oļegs Burovs (GKR) nebija kaujinieciski noskaņots un paziņoja, ka neesot īstais laiks meklēt vainīgos, jo ir jādomā, kas notiks ar cilvēkiem pēc 1.aprīļa, kad VUGD no ēkas izvāksies.

Sākotnēji Burovs uzticēja Labklājības departamenta un Mājokļu un vides departamentam divu nedēļu laikā izvērtēt, vai nama iedzīvotāji atbilst kritērijiem, kas ļautu pašvaldībai nodrošināt jelkāda veida sociālo palīdzību. Vienlaikus Burovs uzticēja Īpašuma departamentam nodrošināt, ka līdz apkures sezonas beigām namam, kurā ir ar oglēm nodrošināma apkure, būs siltums.

"Es neticu, ka visiem nama iedzīvotājiem būs kāds sociālais statuss. Lai cik tas cietsirdīgi neizklausītos, pēc 1. jūlija mēs neko šim namam vairs nenodrošināsim un arī nākamajā apkures sezonā neko nesiltināsim. Līdz 1. jūlijam tiem iedzīvotājiem, kuriem nebūs iespējams sniegt sociālo palīdzību, šīs telpas būs jāatstāj. Pretējā gadījumā mēs vērsīsimies tiesā par izlikšanu no telpām," paziņoja deputāts.

Aptaujātie iedzīvotāji pastāstīja, ka šajā namā "dzīvojot visu mūžu" un dzīvokļi savulaik piederējuši viņu vecākiem vai citiem radiem. Kāds vīrietis atzina, ka pirms sešiem gadiem devies izdienas pensijā un šajās telpās dzīvo jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. 2002. gadā viņam ticis noslēgts īres līgums uz vienu gadu, taču pēc tam tas pagarināts vairs nav un arī VUGD neesot izrādījis iniciatīvu, ka kaut kādas tiesiskās attiecības vajadzētu sakārtot. "Mēs vienkārši tur dzīvojām un maksājām par pakalpojumiem," pauda vīrietis.

Vēl kāda sieviete atzina, ka dzīvoklis savulaik piederējis viņas tēvam, kurš nu jau ir aizsaulē. "Es šajā vietā piedzimu un man nekad nav ienākusi prātā doma, ka būtu jāizvācas. Šī situācija ir jārisina VUGD un domei, jo mēs maksājām par dzīvošanu tur. Uz kāda pamata tad viņi mums izrakstīja rēķinus," pauda iedzīvotāja, solot, ka, ja no dzīvokļa būs jāizvācas, viņa, visticamāk, dosies prom uz ārzemēm.

Arī citi iedzīvotāji atzina, ka īrēt dzīvokļus citviet Rīgā esot ekonomiski neizdevīgi un patlaban viņiem neesot ideju, kurp varētu pārcelties.

Par turpmāko situācijas attīstību atbildīgās institūcijas plāno lemt pēc divām nedēļām.

Jau vēstīts, ka līdz ar VUGD depo pārcelšanos uz jaunām telpām, bez siltuma, elektrības un citiem komunālajiem pakalpojumiem varētu palikt vairāki desmiti Akmeņu ielas 17 iedzīvotāju, kuri bez līgumiem mitinājušies depo telpās.

Source

LETA

Tags

Iekšlietu ministrija Oļegs Burovs VUGD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form